Kā zināms, filmējot realitātes šovu, Argentīnā divu helikopteru sadursmē bojā gāja 10 cilvēki, no kuriem trīs bija sporta pasaules zvaigznes - Francijas olimpieši. Katastrofā bojā gājusi burātāja Floransa Arto, olimpiskā čempione peldēšanā Kamilla Mufā un olimpiskais bokseris Alekss Vastēns.
Mufā līdz ar to kļuva par 29. individuālo olimpisko čempioni, kas dzīvību zaudējusi, esot šā titula pašreizējā īpašniece. Kopš moderno olimpisko spēļu sākuma 1896. gadā kopumā, būdami esošie olimpiskie čempioni, aizsaulē devušies 83 sportisti.
Pirmais olimpiskais čempions, kurš nesagaidīja nākamās spēles, bija franču regbists Žozefs Olivjē, kurš kopā ar Francijas regbija izlasi triumfēja 1900. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, bet pēc gada tika apglabāts. Tāds pat liktenis piemeklēja Parīzes spēļu čempionu vieglatlētikā, Lielbritānijas stafetes komandas pārstāvi Alfrēdu Tisē, kurš nomira no pleirīta 1901. gadā, 27 gadu vecumā, nesagaidījis nākamās olimpiskās spēles.
Likumsakarīgi salīdzinoši daudz olimpisko čempionu no dzīves atvadījās karu periodā, Pasaules pirmā un otrā kara laikā.
Pēc kara gandrīz desmitgadē sporta pasaule atvadījās no priekšlaicīgi mirušiem olimpiskajiem čempioniem, salīdzinoši "mierīgs" laiks bija no 1995. līdz 2000.gadam, kad šādas sēru ziņas neparādījās. Arī no 2000. gada, kad esošo olimpisko čempionu statusā esot šo sauli pameta divi sportisti - kazahu bokseris Bekzats Satarhanovs un kanādiešu kērlingiste Sandra Šmīrlere -, līdz pat 2011.gadam olimpisko zelta medaļu īpašnieki bijuši pie labas veselības un turpinājuši startēt.
Pirms traģiskā negadījuma Argentīnā pēdējoreiz olimpiskais čempions no dzīves šķīrās 2011.gadā, kad, nokrītot no balkona savās mājās, bojā gāja kenijiešu maratonists, 2008. gada Pekinas spēļu uzvarētājs Semijs Vandžiru.
Šai skumjajā statistikā līdere ir vieglatlētika, kas zaudējusi 13 olimpiskos čempionus, tai seko airēšana ar astoņiem.