Negaidītākās atvadas no sporta  (4)

Pasaules un arī Latvijas sporta vēsture ir pieredzējusi gadījumus, kad par profesionālās karjeras beigām paziņo sportisti, kas ir pašā spēku plaukumā. Reizēm tās ir traumas, reizēm personiski apsvērumi, reizēm pāreja no amatieriem pie profesionāļiem kā daiļslidošanā.

Mēs apskatījām gadījumus sportā, kad paziņojumi par aiziešanu bijuši īpaši negaidīti.

Pirmais bija par aiziešanu no basketbola, otrais - ka sportists ir inficēts ar HIV vīrusu. Grūti pateikt, kurš paziņojums pasauli šokēja vairāk…  Pēc pieciem gadiem Maģiskais Džonsons uz vienu sezonu atgriezās NBA, bet vēl joprojām nožēlojot, ka nolēmis tik agri pamest basketbolu.

Beļģu tenisiste, pasaules pirmā rakete Žistīne Enina-Ardēna ar pārsteidzošo paziņojumu, ka aiziet no profesionālā sporta, nāca klajā 2008. gadā, kad daudzi 25 gadus vecajai sportistei vēl tikai paredzēja izcilus panākumus.

Viņa bija sasniegusi 32 nezaudētu spēļu sēriju un uzvarējusi septiņos "Grand Slam" turnīros, kad teica: "Es aizveru šo lappusi. Es nejūtu skumjas, drīzāk atvieglojumu. Zinu, ka tas daudzus šokēs. taču šo lēmumu es esmu ilgi un pamatīgi apsvērusi."

Taču apsvērumi laikam nebija tik pamatīgi, jo Enina pēc 20 mēnešiem atgriezās kortā. Diemžēl 2010.gada Vimbldonas tenisa turnīrā viņa guva smagu elkoņa traumu, kas gan pielika punktu viņas tenisa karjerai, kas oficiāli noslēgusies 2011.gada janvārī.

Viņš atstāja 77 miljonus dolāru vērtu līgumu ar Ņūdžersijas "Devils", kas bija noslēgts uz 15 gadiem, žilbinošu karjeru un Nacionālās Hokeja līgas (NHL) superzvaigznes statusu un daudziem par pārsteigumu 2013. gadā atgriezās Krievijā.

Tā gan bija tikai aiziešana no NHL, nevis no hokeja - atgriezies dzimtenē, Kovaļčuks noslēdza izdevīgu līgumu ar vienu no spēcīgākajiem un bagātākajiem Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubiem Sanktpēterburgas SKA. Tomēr par neapstrīdamu līderi Kovaļčukam neizdevās kļūt - viņu ciena laukumā un dievina līdzjutēji, taču spēles statistikā viņu pārspēj citi KHL spēlētāji.

Nupat gan ir parādījušās ziņas, ka Iļja Kovaļčuks meklējot iespēju atgriezties ASV.

Seškārtējais Stenlija kausa un pieckārtējs Vezinas balvas ieguvējs Kens Draidens pēc aiziešanas no sporta sarakstīja grāmatu "The Game", kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām sporta grāmatām, kas jebkad izdotas. Septiņus gadus Draidens pavadīja Kanādas parlamentā, bet tagad ir atkal atgriezies hokejā - viņš pievienojies kustībai, kas brīdina par galvas traumu bīstamību hokejā.

1968. gada olimpiskajās spēlēs Mehiko Spics ieguva četras medaļas - divas zelta, vienu sudraba un vienu bronzas, un jau tad tas šķita vienreizējs panākums. Taču pēc četriem gadiem amerikāņu peldētājs to visu pārspēja, turklāt ļoti iespaidīgi, uzvarot visās olimpiskajās disciplīnās, kurās piedalījās, ieskaitot komandu stafeti. Pasaules rekords, ko Špics laboja Minhenē, noturējās līdz pat 2008. gadam, kad to pārspēja cits leģendārs amerikāņu peldētājs Maikls Felpss.

Markam Spicam pēc loģikas būtu vēl jāpiedalās arī nākamajās un varbūt vēl arī aiznākamajās olimpiskajās spēlēs, taču viņš uzreiz pēc Minhenes Olimpiādes, 22 gadu vecumā paziņoja par atvadīšanos no sporta. 

Spica sākotnējais plāns bija apgūt zobārsta specialitāti, taču sports viņu "nelaida vaļā" un ilgu laiku viņš bija sporta preču "Schick" un "Speedo" reklāmas "seja", bet vēlāk ļoti sekmīgi darbojās nekustamo īpašumu jomā. 

Blondā zviedru tenisa superzvaigzne Bjerns Borgs pagājušā gadsimta 70. gados valdīja pasaules tenisa kortos, uzvarot prestižākajos turnīros un kolekcionējot "Grand Slam" kausus. Piecas uzvaras Vimbldonā, 11 uzvaras "Grand Slam" turnīros - to visu Borgs bija sasniedzis līdz 26 gadu vecumam. 

1983.gada janvārī, aizvadot paraugturnīru Taizemē, Bjerns Borgs preses konferencē uz pavisam nevainīgu žurnālista jautājumu par nākotnes plāniem atbildēja ar teikumu, kas visus atstāja "uz pauzes": "Man nav nekādu komentāru [par to], izņemot, ka es gatavojos aiziet no sporta." Šo lēmumu tenisists pamatoja ar to, ka spēlēšana viņam vairs nesagādājot prieku un viņš vairs nespējot spēlei veltīt sevi simtprocentīgi.

90. gadu sākumā Bjerns Borgs, kurš bija veiksmīgi iesaistījies modes biznesā, izveidojot savu apģērbu līniju, mēģināja atgriezties tenisā, taču atgriešanās bija katastrofāla un pēc diviem gadiem zviedrs raketi iekāra vadzī uz visiem laikiem. Tagad gan viņš ik pa laikam sava prieka pēc uzspēlē ar vecajiem biedriem veterānu turnīros.

Īsi pirms 1993./1994. gada NBA sezonas sākuma viens no dižākajiem līgas spēlētājiem Maikls Džordans negaidīti paziņoja, ka aiziet no basketbola. 30 gadus vecais sportists uz to brīdi bija kļuvis par trīskārtēju NBA čempionu, trīsreiz ieguvis līgas vērtīgākā spēlētāja titulu un deviņas reizes iekļuvis NBA "All Stars" izlasē.

Aizgājis no NBA, Džordans pievienojās citai "lielajai" Amerikas sporta līgai - MLB, kļūstot par beisbolistu. Diemžēl šajā sporta veidā Džordans nekļuva par tikpat lielu zvaigzni kā NBA, un pēc gada viņš jau atkal vilka mugurā basketbola formu un atgriezās Čikāgas "Bulls".

Izcīnījis vēl trīs NBA čemipiona titulus, Maikls Džordans no basketbola pavisam atvadījās 2003. gadā.

Beisbolam jāpateicas par vēl vienu izcilu sportistu citā jomā - 1946. gadā noslēdzis dienestu armijā, Rokijs Marsiano mēģināja vispirms spēlēt beisbolu, līdz 1947.gadā nolēma pievērsties boksam un kļuva par vienu no visu laiku dižākajiem šā sporta veida pārstāvjiem. Savā pirmajā profesionālajā mačā tā gada martā Marsiano pārspēja Lī Epersonu.

Pēc septiņiem gadiem un 48 cīņām 31 gadu vecais amerikāņu smagsvars atvadījās no boksa ar izcilu rezultātu: 49 - 0. "Viņš nedomāja par savu sasniegumu nozīmību, taču negribēja pabeigt karjeru ar zaudējumu," atceras Marsiano biogrāfs Everets Skehans. 

Rokijs Marsiano, kuram bija liela loma traģiskās franču dziedātājas Edītes Piafas dzīvē, 1969. gadā gāja bojā lidmašīnas katastrofā dienu pirms savas 46.jubilejas.

Apzinīgā, apdāvinātā un kautrīgā liepājniece Anastasija Sevastova profesionālajā sieviešu elites tenisā ienāca 2006. gadā un jau pēc trim gadiem iekļuva WTA ranga labāko 40 spēlētāju skaitā. Tas bija laiks, kad Latvijas tenisa cienītāji katru nedēļu varēja skatīties, kurš no mūsu sportistiem - Sevastova vai Ernests Gulbis - rangā būs augstāk.

2010. gads Sevastovai bija veiksmīgākais līdzšinējā karjerā, kad viņa turnīros pārspēja pasaules septīto raketi Samantu Stosūru, devīto raketi Jeļenu Jankoviču un pieredzējušo japānieti Kimiko Date-Krummu. 2011.gads iesākās daudzsološi, ar iekļūšanu "Australian Open" ceturtajā kārtā, kurā gan nācās atzīt tābrīža pasaules pirmās raketes Karolīnas Vozņacki pārsvaru. Diemžēl pēc tam sekoja traumas, slimības, zaudējumi, un 2013. gada maijā 23 gadus vecā Sevastova paziņoja, ka aiziet no sporta. Taču tagad traumas ir sadziedētas, un Anastasija pamazām atgriežas profesionālajos kortos, kuros turpina gūt uzvaras.

Taču turpinājumā gaidītie rezultāti izpalika, Olijaru sāka vajāt traumas.

Pēdējais izgājiens skrejceliņā Olijaram bija 2010.gada Eiropas čempionātā, taču šajās sacensībās viņš palika bez rezultāta. 2013. gada februārī, 34 gadus vecais Olijars oficiāli paziņoja par aiziešanu no sporta.

Viens no labākajiem Latvijas futbolistiem Marans Pahars valsts izlasē debitēja 1996. gadā, būdams 20 gadus vecs. Viņam tobrīd vēl priekšā bija žilbinošā karjera Anglijas premjerlīgā, Southemptonas "Saints" komandā un diemžēl arī savainojumi, kas traucēja gan vēlāk klubā, gan izlasē. 

Leģendārajā spēlē, kurā Latvija izcīnīja tiesības spēlēt 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, Pahars izgāja laukumā tikai mača pēdējās minūtēs, jo traumas dēļ nevarēja nospēlēt visu maču. Arī EURO 2004 Pahars visas trīs Latvijas izlases spēles iesāka uz rezervistu soliņa, taču varēja izbaudīt Eiropas čempionāta gaisotni, iznākot laukumā uz maiņu.

2007. gadā 31 gadu vecais Marians Pahars teica ardievas Latvijas valstsvienībai, kurā bija aizvadījis 75 spēles. Viņš vēl trīs gadus turpināja spēlēt futbolu, pārstāvot FK "Jūrmala", taču izlases kreklu vairs neuzvilka. 2013. gadā Pahars atgriezās valstsvienībā, bet jau galvenā trenera statusā.