Hkg10103033
Foto: AFP/Scanpix
Ir sporta veidi, kuros sāpes, slodze un sviedri netiek slēpti, bet ir sporta veidi - no skata eleganti un cēli, taču bieži vien ar neglītu "patieso seju". Tā portāls "Eurosport", turpinot atklāt šokējošu patiesību par profesionālā sporta aizkulisēm, šoreiz runājuši ar sporta vingrošanas pārstāvi, kurš atklāj to, kā šajā disciplīnā viss ir patiesībā.

"Atceros savus pirmos iespaidus - spoža gaisma, vingrošanas rīki, paklāji. Protams, ka bērnam visu gribas izmēģināt," saka sportists, kurš, saprotami, vēlējies palikt anonīms. "Tad notiek testi - ja esi resnulis, tevi neņems, pat ja sāksi raudāt. Ja vari apmest kūleni, karāties uz līdztekām vai vismaz pāris reizes pievilkties, uzreiz piedāvās trenēties."

Atlēts norāda, ka vingrošana, vismaz sākumā, ir universāls sporta veids, kurā iegūto lokanību, izturību un iemaņas pēc tam var izmantot jebkurā citā sporta veidā, piemēram, futbolā. "Atdod piecus gadus vecu bērnu uz vingrošanu, bet astoņos gados - uz futbolu, un viņam tur būs vieglāk visu apgūt," viņš saka. Pozitīvs moments esot arī tas, ka sporta vingrošana nav tik dārgs sporta veids - sākumā jānopērk tikai sporta kostīms un treniņu apģērbs.

Taču, kad sportā ienāc "pa īstam", tas ir smagi un ļoti sāpīgi. "Vislielākās mocības vingrošanā ir stiepšanās, tur ir ļoti viegli pārraut visu ceļgalos," stāsta sportists. "Ņem 30 centimetrus biezu paklāju, vingrotājs sēžas uz grīdas blakus, bet pēdas uzliek uz paklāja. Treneris sēžas uz ceļgaliem un beigās ar ceļu iekšpusi ir jāpieskaras grīdai, izliecot locītavu otrādi, kā sienāzim. Salauzīs kāju? Tas nozīme, ka tev nav paveicies. Saraut saites ir vienkāršāk par vienkāršu, tā ir tipiska trauma. 10 gadu vecumā uz pusgadu pārtraukt šo nodarbi nav tik traki."

Vingrotājs stāsta, ka mugurkaula lūzumi, vaļēji kaulu lūzumi un locītavu izsišana ir "ikdiena". "Bērnus no piezemēšanās bedres vilka ārā bezsamaņā," viņš atceras. "Kad to visu redzi, daudz vieglāk uztver savainojumus."

Visbīstamākās esot brīvās kustības, kurās Latvijas sportists Igors Vihrovs izcīnīja olimpisko zelta medaļu. "Potītes, ceļgali, mugura - tas viss tiek "atdauzīts", pat ja tu uz tiem nekrīti," stāsta "Eurosport" sarunu biedrs. "Smagas traumas gūst arī bedrēs, kurās ir ieklāts porolons, bet tas vairāk cilvēku stulbās uztveres dēļ. Viņiem šķiet, ka porolons ir mīksts, bet triecienā tas kļūst ciets kā betons. Ja krīt ar galvu pa priekšu, viegli var kaut ko salauzt vai zaudēt samaņu. Reiz manā grupā viens puisis vienkāršā lēcienā piezemējās ar muguru uz mīksta paklāja un sāka raustīties kā epilepsijas lēkmē. Izsauca "ātros" - mugurkaula kompresijas lūzums. Pēc pusotra gada viņš varēja atkal piecelties kājās…"

"Sieviešu mākslas vingrošana ir visbriesmīgākais sporta veids. Ja man kādreiz būs meita, ne par ko viņu nedošu uz vingrošanu," strikti nosaka sportists. "Nenormālas slodzes, viss atrofējas. Kad meitenēm pienāk dzimumnobriešanas periods, viņām apsaitē krūtis, lai neaug. Paskatieties uz vingrotājām - šauri gurni, milzīgi plati pleci un bicepsi kā večiem."

"Meitenēm ir tikai viena iespēja sevi parādīt, kamēr puišiem divas trīs," viņš stāsta. "To, ko viņa var izpildīt 16 gadu vecumā, 20 gados vairs nespēs. Tāpēc vingrošanā ņem no trīs gadu vecuma, bet pēc astoņiem gadiem meitene jau ir sporta meistare."

Kā jau jebkurā profesionālajā sportā, arī vingrošanā sportistiem nav praktiski nekādas personiskās dzīves, draugu. "Tu visu laiku esi treniņu režīmā, citas dzīves tev nav," stāsta vingrotājs. "Tu netiecies ar draugiem, jo tev tādu nav. Tu esi nobriedušāks par saviem vienaudžiem, un tas ļoti nomāc, jo visu laiku kādam no tevis kaut ko vajag. Atbildība, stress. Vecākie sportisti "aizdzeras" - izārdās klubā kādas pāris dienas un atgriežas. Jaunākie mokās pārdomās - palikt sportā vai aiziet, kavē nodarbības."

"Vingrotāji "drāžas" savā starpā, jo nevienu citu taču nepazīst, bet līdz laulībām nonāk reti," viņš atzīs. "Viss sākas sporta nometnēs, jebkurā vecumā. Ja kāda vingrotāja "ielido", izdevīgāk ir taisīt abortu. Starp citu, nereti meitenes kādu nedēļu pirms sacensībām speciāli paliek stāvoklī, jo izstrādājas hormoni, organisms kļūs spēcīgāks, viņa var uzrādīt labākus rezultātus, bet pēc tam uztaisa abortu."

Dopings sporta vingrošanā nav aktuāla problēma, norāda sportists. "Dopings vajadzīgs vieglatlētikā, lai palielinātu izturību, bet mums uzstāšanās ilgst sešas minūtes," viņš stāsta. "Svarīgāka ir psiholoģija, tāpēc biežāk lieto psihotropās vielas. Tās pamatā ražo ķīnieši. Starp citu, ja zina, kad pareizi iedzert, arī alkohols palīdz."

Alkoholu vingrotāji lieto pirms svēršanās, lai atūdeņotu organismu. "Mazās meitenes, kam 13 - 14 gadi, sēž kaut kādā sasodītā Iževskas viesnīcas numurā un salej pa glāzēm šņabja pudeli, izdzer, bez uzkošanas, protams, un uzreiz liekas gulēt," stāsta vingrotājs. "Visi vadošie sportisti smēķē. Es pat nezinu, ar ko tas saistīts. Tiesa, cigaretes atslābina."

Pēc karjeras beigām vingrotājiem nav pārāk daudz iespēju turpināt darīt to, ko prot vislabāk. Viens variants esot pāriet uz šovbiznesu, otrs - uz cirku. Starp citu, pasaulslavenajā "Cirque du Soleil" liela daļa mākslinieku ir bijušie sportisti. "Man cirkā piedāvāja līgumu par 2400 eiro mēnesī, taču atteicos, jo tās ir nepārtrauktas viesizrādes, bet man ir ģimene," saka "Eurosport" sarunu biedrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!