Kad tituli un uzvaras nedodas rokās. Sporta neveiksminieki  (9)

Interneta portāls "Bleacher Report" ir apkopojuši spilgtākos piemērus pasaules sportā, kam esam pievienojuši arī "lokālos" neveiksminiekus.

Sanhosē "Sharks" Latvijas sporta līdzjutējiem saistās ar Artūra Irbes un Sanda Ozoliņā vārdiem, taču tieši ar šo komandu mūsu hokejistiem nav izdevies tikt pie katra hokeju spēlējošā sapņa - Stenlija kausa. Visas savas 25 gadus ilgās pastāvēšanas laikā Sanhosē komanda tā arī nav spējusi izcīnīt Nacionālās Hokeja līgas (NHL) galveno balvu.

17 sezonas Sanhosē "Sharks" ir iekļuvuši izslēgšanas spēles, taču nekad nav tikuši pat līdz Stenlija kausa izcīņas finālam.

Brazīliešu pilots Rubenss Baričello savus augstākos sasniegumus F-1 pieredzēja 21. gadsimta sākumā, kad divreiz kļuva par F-1 vicečempionu. Taču viņam nebija ne vismazāko izredžu ierakstīt savu vārdu F-1 čempionu prestižajā sabiedrībā, jo viņš allaž palika sava komandas biedra - Mihaela Šūmahera ēnā.

Laikā no 2000. līdz 2005. gadam, braucot ar visspēcīgāko un ātrāko mašīnu - "Ferrari" -, Baričello būtu kļuvis par vairākkārtēju F-1 čempionu, ja vien tajā pašā laikā savu zvaigžņu stundu septiņus gadus pēc kārtas nebūtu piedzīvojis Šūmahers, turklāt arī komanda nepakautrējās pavēlēt Baričello atdot uzvaru komandas biedram, kad tas bija nepieciešams uzvarai Konstruktoru kausa izcīņā. Tas notika 2002. gadā, kad pēc komandas pavēles Baričello Austrijas "Grand Prix" finišā palaida garām Šūmaheru un ļāva viņam uzvarēt. Apbalvošanas ceremonijā vācu pilots gan atdeva kolēģim uzvarētāja kausu, bet pēc šīs pārāk uzkrītošās nekaunības FIA nolēma 2003. gadā ieviest aizliegumu uz komandas pavēlēm.

Pēc aiziešanas no "Ferrari" Baričello vēlreiz pietuvojās titulam, taču tikai gandrīz - 2009. gadā, kad izcili veiksmīgu komandu izveidoja ģeniālais instruktors Ross Brauns. Taču arī šoreiz pieredzējušais brazīlietis palika aiz komandas biedra, Džensona Batona, kurš togad ieguva savu vienīgo F-1 čempiona titulu. Savu F-1 karjeru Baričello noslēdza 2011. gadā un veiksmīgi turpina startēt savās mājās, Brazīlijā, liekot lietā milzīgo sacensību pieredzi.

Portlendas "Trail Blazers" tiek uzskatīta par vienu no neveiksmīgākajām Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) komandām, un ne tikai rezultātu dēļ, lai gan NBA čempionu titulu tai izdevies izcīnīt vien reizi.

"Episka" kļūda bija "Trail Blazers" lēmums 1984. gada draftā atteikties no Maikla Džordana par labu Semam Bovijam, jo pēc kluba vadības domām, "Trail Blazers" jau bija aizsargs Džordana pozīcijā - Klaids Drekslers, un viņiem vajadzēja "centru". Par ko izveidojās Maikls Džordans, visi zina - seškārtējs NBA čempions ar Čikāgas "Bulls", kuri viņu izvēlējās. Savukārt Sema Bovija karjera lielākoties bija cīņa ar savainojumiem un traumām, un 2005. gadā ESPN to Portlendas "Trail Blazers" lēmumu nosauca par visu laiku neveiksmīgāko drafta izvēli Ziemeļamerikas profesionālā sporta vēsturē.

Tā tiek raksturota viena no spēcīgākajām futbola komandām pasaulē - Nīderlandes izlase.

Pat savā vislabākajā sastāvā, ar izciliem spēlētājiem un spožām zvaigznēm, Nīderlandes izlase, ko mīl fani visur pasaulē, nekad nav turējusi rokās zeltīto trofeju - Pasaules kausu. Trīsreiz viņi skatījās, kā pēc mača to skūpsta un lolo pretinieki - 1947., 1978. un 2010. gadā holandieši zaudēja Pasaules kausa finālā.

Ne mazāk dramatiska, un no veiksmes viedokļa nepateicīga bija Nīderlandes izlases pēdējā spēle 2014. gada Pasaules kausa izcīņā - šajā turnīrā holandieši tika līdz pusfinālam, kurā "pendelēs" zaudēja Argentīnai.

"Oranžie" par favorītiem tiek uzskatīti gandrīz pirms katra Pasaules kausa, nerunājot nemaz par Eiropas čempionu. Taču arī kontinentā Nīderlandei nav gājis spoži un valsts var mierināt sevi tikai ar vienu Eiropas čempionu titulu 1988. gadā.

Krievu hokejists un Vašingtonas "Capitals" kapteinis Aleksandrs Ovečkins neapšaubāmi ir viena no spožākajām NHL zvaigznēm, spēlētājs ar fantastisku statistiku, fanu mīlestību un "kosmisku" popularitāti, taču viena viņam pietrūkst - Stenlija kausa zīmoggredzena.

Lai arī cik izcils būtu kapteinis, viens viņš komandu līdz Stenlija kausam "aizvilkt" nevar, lai gan Ovečkins laukumā patiešām dara visu, kas viņa spēkos un vēl vairāk. Septiņus gadus ar Ovečkina pūlēm "Capitals" komanda ir spējusi iekļūt izslēgšanas spēlēs, taču tālāk par konferences pusfinālu nav tikusi.

Kad aizvadītajā NBA sezonā Klīvlendas "Cavaliers" rindās sapulcējās trīs līgas zvaigznes - Lebrons Džeimss, Kīrijs Ērvings un Kevins Lovs - visiem šķita, ka nu jau būs galā 51 gadu ilgais "tukšais" periods un komanda atkal tiks pie NBA čempionu titula.

Taču amerikāņu Laimes mātei tā vis nešķita, un arī šajā sezonā "Cavs" palika bešā. Vispirms izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pret Bostonas "Celtics" Lovs izmežģīja plecu, bet finālsērijas pirmajā spēlē pret Goldensteitas "Warriors" Ērvings salauza ceļgala bļodiņas kaulu.

Protams, ka nav zināms, kā būtu bijis, ja komandai varētu palīdzēt abas šīs zvaigznes, taču NBA čempionu tituls tika Goldensteitas "Warriors".

Pēc 2014. gada Soču olimpisko spēļu skeletona sacensībām olimpiskais vicečempions, siguldietis Martins Dukurs teica, ka vienu brīdi esot pat domājis nobraukt lēnāk, lai pie olimpiskās medaļas tiktu viņa brālis Tomass.

Sportā mēdz teikt, ka sliktākās vietas ir otrā un ceturtā - otrā tāpēc, ka tu neesi čempions, bet ceturtā tāpēc, ka paliec pirmais aiz goda pjedestāla. Tomass Dukurs ceturtajā vietā ir finišējis jau divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas - 2010. un 2014. gadā, tāpēc brāļa vēlme sniegt Tomasam iespēju kāpt uz pjedestāla ir ne tikai aizkustinoša, bet arī saprotama.

Sočos pēc ceturtā brauciena finiša Tomass aizmeta ķiveri un solījās mest šim sporta veidam mieru, taču vēlāk ķivere tika paņemta un dots sportiski nikns solījums turpināt startēt.

Patiesībā arī Martinam Dukuram, kurš Pasaules kausā uzvar visus un bez problēmām, olimpiskās spēles ir savā ziņā neveiksmīgas. Kā Vankūverā, tā Sočos Martins, kurš bija neapstrīdams sezonas līderis, palika otrais, un abas reizes aiz mājiniekiem - Vankūverā aiz kanādieša Džona Montgomerija, Sočos - aiz krieva Aleksandra Tretjakova.