'Nekur nav tik labi kā mājās' jeb Latvijas sportistu atgriešanās dzimtenē  (17)

Pasaulē daudzi sportisti, dažādu iemeslu dēļ sezonas sākumā neatrodot līgumu labā klubā, ik pa laikam atgriežas savās pirmajās profesionālajās sporta komandās vai savu dzimto pilsētu vienībās.

Portāls "Delfi" apkopoja zināmākās un ievērojamākās atgriešanās Latvijā pēc veiksmīgas karjeras ārzemēs.

Viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem Sandis Ozoliņš 2006. gada rudenī dažādu iemeslu dēļ sāka zaudēt savu reputāciju Nacionālajā hokeja līgā (NHL), bet nākamā sezona viņam izvērtās vēl neveiksmīgāka.

2008. gada pavasarī, izveidojoties Kontinentālajai hokeja līgai (KHL), atdzimšanu piedzīvoja Ozoliņa pirmais profesionālais klubs - Rīgas "Dinamo". Pirmajā gadā daudzi mēļoja, ka Ozoliņš atgriezīsies Rīgas "Dinamo", taču hokejists uzreiz nesteidza mājup no Ziemeļamerikas. Pēc vairāk nekā gada ilgas pauzes, 2009. gada 14. jūlijā Ozoliņš oficiāli paziņoja par karjeras atsākšanu un pievienošanos Rīgas "Dinamo", kur uzreiz kļuva par komandas kapteini.

"Ozo" uzreiz atguva skatītāju simpātijas, ko bija pazaudējis ar dažādiem skandāliem Ziemeļamerikā. Tieši Ozoliņš bija komandas vilcējs vairākos svarīgos mačos, kā arī neatsverams padomdevējs jaunajiem "Dinamo" spēlētājiem. Rīdzinieku rindās Ozoliņš aizvadīja trīs sezonas, bet tad nesagaidīja jauna līguma piedāvājumu no "Dinamo" vadības, un pārcēlās uz Krieviju - uz Mitišču "Atlant". Nospēlējis sezonu Krievijā, Ozoliņš atkal atgriezās Rīgas "Dinamo", kurā nospēlēja vienu gadu, un beidza profesionālo karjeru.

2013. gadā Ozoliņš piedzīvoja vēl vienu atgriešanos, uz ko daudzi fani cerēja jau ilgāku laiku. Pēc atbraukšanas no Ziemeļamerikas Latvijas līdzjutēji ieraudzīja "veco, labo Ozoliņu", kas bija izteikts līderis ne tikai laukumā. Tāpēc tikai loģiskas bija fanu vēlmes redzēt "Ozo" arī Latvijas izlasē. Iespaidīgais sniegums pēc atgriešanās, "otrā jaunība", kā arī Latvijas hokeja izlases vadības centieni un līdzjutēju spiediens darīja savu, un Ozoliņš 2013. gadā paziņoja par atgriešanos Latvijas izlasē.

Pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas KHL Ozoliņš aizvadīja 198 spēles, guva 24 vārtus un izdarīja 83 rezultatīvas piespēles, kā arī nopelnīja 247 soda minūtes. Rīgas "Dinamo" sastāvā pēc Ziemeļamerikas karjeras viņš nospēlēja 156 mačus, guva 22 vārtus, izdarīja 65 rezultatīvas piespēles un nopelnīja 221 soda minūti.

Salaspilī dzimušais latviešu hokeja "policists" Raitis Ivanāns karjeras lielākos panākumus guvis ar lielu apņēmību, lai gan nav bijis no talantīgākajiem hokejistiem, kuram solīta spoža karjera.

Izkūlies cauri Ziemeļamerikas zemākajām hokeja līgām, Ivanāns ieguva reputāciju NHL aprindās, kļūstot par vienu no līgas "kaušļiem". Mainoties spēles stilam un noteikumiem, Ivanāna "pakalpojumi" Ziemeļamerikā nebija tik nepieciešami, un viņš 2012. gadā pirmo reizi karjerā noslēdza līgumu ar Latvijas komandu - Rīgas "Dinamo".

Rīdzinieku rindās Ivanāns nospēlēja vienu sezonu, lai gan līgums bija noslēgts uz divām sezonām, un pēc spēlēšanas "Dinamo" sastāvā klusi arī beidza profesionālo karjeru.

Rīgas "Dinamo" sastāvā Ivanāns nospēlēja 39 mačus, izdarīja tikai vienu rezultatīvu piespēli un izcēlās ar dažiem kautiņiem (89 soda minūtes).

Armands Šķēle savulaik tika uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem Latvijas basketbolistiem, kuram paredzēja lielisku karjeru, taču pats sportists to nerealizēja.

2011. gadā Šķēle sāka profesionālās gaitas, pievienojoties poļu klubam Vloclavekas "Anwil". Pēc spēlēšanas Polijā viņš pārcēlās uz Beļģiju, taču joprojām nespēja "izlauzties" jaunā līmenī. 2006. gadā Šķēle pirmo reizi atgriezās Latvijā, noslēdzot līgumu ar "Barons"/ LMT. Neoficiāli tolaik izskanēja runas, ka trīs sezonu laikā Šķēle saņemšot vienu miljonu ASV dolāru.

Pēc spēlēšanas "Barons"/ LMT sastāvā Šķēle sāka otro "leģionāra mēģinājumu", taču karjera Itālijā un Spānijā arī nesekmējās, un 2010. gadā viņš pievienojās jau citam Latvijas klubam "Ventspils". Kurzemnieku sniegums tajā sezonā nebija no spīdošākajiem, Šķēle atkal sāka leģionāra gaitas, pārceļoties uz Ukrainu, bet pēc tam kļuva par "savējo" Igaunijā - "kalev/ Cramo" rindās. Pagājušajā gadā Šķēle spēlēja Turcijas otrajā līgā, bet tagad atgriezies "Barons"/ LDz sastāvā. Basketbolists visu pirmssezonas sagatavošanās posmu aizvadīja kopā ar "barons"/ LDz un "tagad vēlas iegūt spēļu praksi", lai, iespējams, labāka piedāvājuma gadījumā pārceltos atkal uz ārvalstīm.

Tieši ar "Barons" komandu Šķēlem saistās vienu no labākajiem mirkļiem karjerā. Rīgas kluba rindās viņš kļuva par Latvijas čempionu, kā arī izcīnīja FIBA Eirokausu.

"Aldaris" Latvijas Basketbola līgas (LBL) 2014./ 2015. gada sezonas sākums sacēla sen neredzētu ažiotāžu vietējā sporta "virtuvē" - nevis tribīnēs, bet gan laukumā varēja redzēt Kasparu Kambalu un Kristapu Valteru.

Abi draugi savulaik agrā jaunībā atstāja Latviju un gadiem nebija spēlējuši dzimtenē, bet pērn atgriezās un spēlēja pie tam vienā klubā - "Barons"/ LDz.

1994. gadā Kambala nepilnu 16 gadu vecumā debitēja LBL un jau toreiz viņam bija pievērsta liela uzmanība kā sen neredzētam Latvijas basketbola talantam. Izstudējis mācības Ziemeļamerikā, Kambalam neizdevās ielauzties "basketbola Mekā" - NBA. Tā vietā Kambala gan izveidoja ļoti labu karjeru Eiropā, kura gan aprāvās 2007. gadā - basketbolists saņēma diskvalifikāciju par dopinga lietošanu. Pēc diskvalifikācijas, kuras laikā Kambala pievērsās boksam, basketbolista karjera vairs tik spoža nebija - sekoja spēlēšana Krievijā, Turcijā, arī Irānā, bet tagad spēlē Turcijas otrajā līgā.

"Barons"/ LDz rindās Kambala gan sevišķi nespīdēja un lika vilties daudziem basketbola līdzjutējiem. Pēc atgriešanās viņš LBL nospēlēja 33 mačus, vidēji katra laukumā pavadot 20:58 minūtes. Vidēji spēlē Kambala guva 12,4 punktus un izcīnīja 5,6 atlēkušās bumbas.

Tikmēr Kristaps Valters no 1998. -2004. gadam ik pa laikam spēlēja gan Latvijā, gan ārzemēs, bet pēc tam naudu pelnīja tikai ārpus Latvijas robežām. Nesaņēmis piedāvājumu 2014./2015. gada sezonas sākumā, Kristaps Valters izlēma spēlēt "Barons"/ LDz komandā, ar kuru arī trenējās pirms sezonas. Atgriešanās Latvijā viņam gan bija īslaicīga, jo "baronos" viņš nospēlēja astoņus mačus, vidēji gūstot 12 punktus, izdarot 4,5 rezultatīvas piespēles un izcīnot 2,5 atlēkušās bumbas.

Pēc šīm astoņām spēlēm Kristaps Valters atgriezās pēdējos gados "iesildītā" vietā Turcijā, noslēdzot līgumu ar "Turk Telekom". Tiesa, kā tolaik vēstīja ārzemju basketbola apskatnieki, Kristapam Valteram bijis piedāvājums spēlēt Grieķijas titulētajā klubā "Panathinaikos", bet pēdējā brīdī grieķu klubs viņa vietā izvēlējās citu latvieti - Jāni Blūmu.

Latvijas futbola valstsvienības pašreizējais treneris Marians Pahars savulaik kļuva par spožu zvaigzni Anglijas futbolā, bet karjeras norietā atgriezās tur, kur spēra savus pirmos profesionālos soļus - "Skonto".

Ukrainā dzimušais Pahars 1994. gadā 18 gadu vecumā noslēdza savu pirmo profesionālo līgumu, bet vēlāk viņš pievienojās "Skonto", no kurienes arī sākās viņa slavas laiki. Lai gan par Latvijas jauno talantu cīnījās vairāki klubi, Pahars pēc toreizējā Latvijas izlases galvenā trenera Gerija Džonsona un citu ieteikumiem izvēlējās "Southampton", kļūstot par pirmo Latvijas futbolistu Anglijas premjerlīgā.

Anglijā Pahars spēlēja spīdoši, viņam speciālisti solīja vēl spožāku karjeru, taču to talantīgajam futbolistam neizdevās realizēt. Iemesls - daudzie savainojumi. Pēc "Southampton" neveiksmes un izkrišanas uz pēc spēka otro līgu Pahara un šī kluba ceļi šķīrās. Pahars pārcēlās uz Kipru, taču arī tur nespēja nostabilizēt sniegumu, un 2008. gadā Pahars atkal bija redzams "Skonto" krekliņā. Jau tad Pahars palīdzēja komandas galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam kā trenera asistents, nākamajā gadā vēl aizvadīja dažus mačus "Jūrmala" sastāvā, bet lika punktu spēlētāja karjerai, un tagad jau vairāk nekā divus gadus vada Latvijas izlasi.

Latvijas čempionātā Pahars aizvadījis 139 spēles un guvis 59 vārtus, bet pēc atgriešanās Latvijā viņš nospēlēja 21 spēli un guva astoņus vārtus.

Vēl vienam izcilam Latvijas futbola uzbrucējam Mārim Verpakovskim karjera arī izvērtās ļoti raiba, un šobrīd viņš atgriezies dzimtajā Liepājā, kur atjauno Kurzemes futbola spožumu.

Neilgi pēc gadsimtu mijas Liepājā spēlējošais Verpakovskis ar savu sniegumu izpelnījās tobrīd vadošā Latvijas futbola kluba "Skonto" uzmanību. Tieši pāreja uz Rīgu Verpakovskim deva iespēju strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, pēc nepilnām trim sezonām "Skonto" viņš saņēma ļoti labu piedāvājumu no Kijevas "Dinamo". Tiesa, Kijevā viņam tik strauji karjera neturpinājās, lai gan Verpakovskim Ukrainas kluba rindās bija daudzi teicami mači. Kijevā viņa karjeru iespaidoja arī daudzās treneru maiņas, un sākot no 2007. gada Verpakovskis tika izīrēts citiem klubiem. Izceļojies pa Spāniju, Horvātiju un Grieķiju, Verpakovskis 2011. gada pārcēlās uz Azerbaidžānas vienību "Baku", kur par galveno treneri strādāja Aleksandrs Starkovs.

Pēc Azerbaidžānas sekoja atgriešanās Grieķijā un "Ergotelis" komandā, bet tad futbolists pieņēma jaunu izaicinājumu. 2013. gada nogalē Verpakovska dzimto pilsētu Liepāju skāra ekonomiskā krīze, ko izsauca metalurģijas uzņēmuma "Liepājas Metalurgs" krahs. Līdz ar to pajuka arī Liepājas sporta dzīve, pilsēta zaudēja savu futbola klubu, kura atjaunošanā nolēma iesaistīties Verpakovskis. Uzbrucējs uzņēmās kluba vadību, taču pats vēl "nekāra bučus vadzī", ik pa laikam priecējot vietējos līdzjutējus. Lai gan tagad Verpakovskis ir plecu pie pleca kopā ar bijušo cīņu biedru Paharu valstsvienībā (Verpakovskis ir Latvijas izlases sporta menedžeris), vēl šajā vasarā viņš "Liepāja" rindās spēlēja Latvijas kausa mačā un guva divus vārtus.

Latvijas čempionātā Verpakovskis kopumā aizvadījis 148 spēles un guvis 51 vārtus.

Rīgā dzimušais šaha lielmeistars Aleksejs Širovs savulaik pasaulē bija viens no pasaules vadošajiem šahistiem, bet tad "pazuda" no Latvijas sporta ziņu lentām.

Agrā bērnībā Širovs bija šaha talants, Latvija atkal varēja lepoties ar "Mihaila Tāla pēcteci", taču šahists izlēma atstāt Latviju. 1994. gadā Širovs apprecējās ar argentīnieti Veroniku Alvaresu un pārcēlās dzīvot uz Spāniju, iegūstot arī Spānijas pilsonību.

Ilgu laiku Latvijas šaha vadība centās Širovu atkal piesaistīt Latvijas šaham, taču pūliņi bija nesekmīgi. Taču pirms dažiem gadiem situācija mainījās, tika sakārtotas formalitātes un no 2012. gada 1. janvāra Širovs atkal pārstāv Latviju.

Širovs pēc atgriešanās aktīvi arī iesaistījies Latvijas šaha dzīvē, un šahs valstī lēnām atgūst kādreizējo lielo popularitāti.