Latvijas profesionālie sporta klubi neizrāda iniciatīvu bēgļu iespējamā nodarbināšanā  (25)

Iemesls aptaujai bija gadījums ar Sīrijas bēgli Osamu Abdulu Mohsenu, kurš nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā. Viņu, skrienot ar bērnu rokās, paklupināja Ungārijas televīzijas žurnāliste. Pēc nonākšanas Spānijā vīrietis, kurš Sīrijā strādājis par futbola treneri, ieguva darbu Hetafes pilsētas futbola skolā.

Portāls "Delfi" vērsās ar jautājumu pie Latvijas futbola virslīgas un "Aldaris" Latvijas Basketbola līgas (LBL) klubiem, vai tie būtu atvērti un uzņemtu savās rindās kādu bēgli, līdzīgi kā notika ar sīriešu vīrieti. Sniedzot par piemēru šo gadījumu, jautājām visiem futbola un basketbola klubiem (ņemot vērā reģionu, no kurienes pārsvarā nāk bēgļi, neaptaujājām hokeja komandas): "Ja Latvijā nonākušo bēgļu vidū būs kāds sportists vai sporta jomas pārstāvis (treneris, sporta ārsts, utt.), vai jūsu klubs nodrošinātu šo cilvēku ar darbu? Kādā veidā klubs ir gatavs palīdzēt bēglim, lai viņš ātrāk integrētos Latvijas sabiedrībā?". Saziņai portāls "Delfi" izmantoja visu klubu oficiālās e-pastu adreses.

Lai gan daudzos klubos spēlē dažādu valstu leģionāri, Latvijas sporta vienības bija kūtras atbilžu sniegšanā šajā "karstajā" jautājumā - mēneša laikā atbildes sniedza tikai četri no 18 uzrunātajiem klubiem. No septiņiem futbola klubiem atbildes iesniedza jaunie čempioni "Liepāja", kā arī "Ventspils" un "BFC Daugava", bet savu viedokli nesniedza "Skonto", "Jelgava", Jūrmalas "Spartaks" un "Metta/ LU". Savukārt no "Aldaris" LBL dalībniekiem vienīgo atbildi iesniedza čempioni "VEF Rīga". Viedokli šajā jautājumā nesniedza "Ventspils", "Valmiera/ ORDO", "Liepāja/ Triobet", "Ogre/ Kumho Tyre", "Jelgava", "Jēkabpils", "Valka/ Valga", "Jūrmala/ Fēnikss", "Barons/ LDz" un LU.

Latvijas futbola čempionu vārdā atbildi sniedza "Liepājas" mārketinga direktors Olafs Saulriets.

"FK "Liepāja" nekad nav izteikusi kategorisku nostāju ne rasu, ne reliģijas, ne arī seksuālās pārliecības jautājumos, un absolūti ne tā iemesla dēļ, ka mēs distancējamies no šiem, tik ļoti trauslajiem jautājumiem, bet gan tamdēļ, ka nekad mūsu darbības laikā neesam uzskatījuši par nepieciešamu iesaistīties diskusijās par šīm un iespējami citām līdzīgām tēmām!

Mēs - FK "Liepāja" - primāri uzskatām, ka visam pamatā ir cilvēks un viņa vēlme dzīvot un darboties saskaņā ar savu sirdsapziņu, un tieši tāpēc mūsu klubā jau šobrīd spēlē un darbojas dažādu rasu pārstāvji, ar citādu ģeogrāfisko piederību, kā arī iespējami dažādu reliģiju atbalstītāji.

Un ar pilnu atbildību par saviem vārdiem varam teikt, ka nekad neviens no šiem mūsu kluba cilvēkiem nav izjutis kaut mazāko pretestību dēļ kāda no augstāk minētiem faktoriem ne tikai mūsu kluba ietvaros, bet visā mūsu pilsētā!

Konkrētāk par jautājumu, ja klubā vēlmi strādāt izrādīs kāds no mūsu valstī un pilsētā nonākušais citas valsts iedzīvotājs ar vai bez bēgļa statusu - mēs, protams, situācijā, ja mums tajā brīdī būs vakance konkrētam piedāvājumam - viennozīmīgi objektīvi izvērtēsim šī cilvēka atbilstību amatam un pieņemot darbā neņemsim vērā viņa statusu, reliģisko pārliecību utml. Kā arī, protams, palīdzēsim pēc iespējas ātrāk šim cilvēkam integrēties mūsu kolektīvā un sabiedrībā vispār."

Latvijas basketbola čempionu "VEF Rīga" vārdā atbildi sniedza kluba direktore Laila Spaliņa.

"Bēgļu jautājums patiešām ir aktualitāte numur viens Eiropā pēdējos mēnešos. Pirmkārt, tā vietā, lai pateiktu bēgļiem, ka Latvijas iedzīvotāji viņus te nevēlas redzēt, ir nepieciešams beidzot valstiski atbildīgi risināt šo jautājumu. Nevis manipulēt ar "gribam" vai "negribam", "250" vai "750+", "krieviski runājošus" vai "nerunājošus", bet gan pēc būtības atbildēt uz jautājumiem, kā mēs viņus uzņemsim, kā izmitināsim un kā integrēsim. Tā ir valdības atbildība un pienākums.

Otrkārt, "VEF Rīga" ir atvērta organizācija. Jau patlaban mūsu klubā strādā ne tikai algoti darbinieki, bet arī brīvprātīgie. Patlaban divi, bet jau tuvākajā laikā, visticamāk, būs trīs. Tiesa, visi Latvijas pilsoņi. Taču mēs nevērtējam cilvēkus pēc viņu nacionalitātes, bet profesionālajām kvalitātēm un personas rakstura. Līdz ar to, ja Latvijā nonākušo bēgļu vidū būtu kāds talantīgs basketbola nozares pārstāvis un, piemēram, caur PMLP vai NVA viņš/ a vērstos pie mums, mēs, visticamāk, izskatītu iespēju sadarboties, ja klubā būtu attiecīgā vakance vai persona būtu gatava iesaistīties brīvprātīgi, tādējādi caur sporta dzīvi Latvijā palīdzot integrēties sabiedrībā. "

Latvijas virslīgas futbola klubs BFC "Daugavpils" atbildi sniedza ar epasta starpniecību, nenorādot, kas ir viedokļa autors.

"BFC "Daugavpils" nešķiro futbolistus, trenerus vai kāda cita veida ar futbolu saistītos cilvēkus pēc ādas krāsas vai pēc tautības. Ja starp šiem bēgļiem atrastos kāds futbola speciālists, kurš PATIEŠĀM būtu noderīgs mūsu futbola klubam - mēs viņu labprāt pieņemtu un censtos nodrošināt viņam maksimāli labākos apstākļus, izvērtējot mūsu iespējas.

Runājot par integrāciju, svarīgs būtu jautājums par valodas prasmēm. Ja šis bēglis runātu angļu valodā, problēmas ar saziņu nerastos, turklāt futbolā ir sava valoda, kuru pārzina jebkurā mēlē runājošs ar futbolu saistīts cilvēks.

Atkarībā no paša bēgļa ieinteresētības, tiktu risināts jautājums arī par citu valodu apgūšanu (šajā gadījumā uzsvars uz latviešu valodu), ar ko mēs labprāt viņam palīdzētu. Ņemot vērā, ka mūsu komandā ir bijuši spēlētāji no Japānas, Bulgārijas, Ukrainas, Igaunijas, Ēģiptes, Portugāles, Nigērijas, Kamerūnas, Francijas un citām valstīm, pieredze ar citu valstu/mentalitāšu pārstāvju iekļaušanos kolektīvā mums ir."

Latvijas virslīgas futbola klubs "Ventspils" atbildi sniedza ar epasta starpniecību, nenorādot, kas ir viedokļa autors.

"Futbola klubs "Ventspils", izvēloties kadrus, vienmēr ir vērtējis personu sportisko profesionalitāti, nevis vecumu, ādas krāsu, valstisko piederību vai reliģisko pārliecību, un saskaņā ar šādiem principiem darbosies arī turpmāk. Ja arī kāds bēglis izrādīs interesi par pievienošanos FK "Ventspils" kolektīvam, viņa iespējamā nodarbinātība tiks vērtēta pēc tiem pašiem principiem."