Savulaik Latvijā bija tikai divas slēgtās ledus slidotavas – Rīgas sporta pils un stadiona "Daugava" ledus halle, kas vairāk bija pazīstama kā "pūslis" ar savu piepūšamo jumtu. 1997. gadā stadiona "Daugava" ledus halles uzpūšamais jumts "izpūtās". Kopš 1998. gada augusta objektu apsaimnieko SIA "Sāgas fonds", kas ir uzcēlis jumtu un veicis ieguldījumus, lai halle nepaliktu pamesta un tajā varētu nodarboties gan hokejisti, gan daiļslidotāji.
Kā portālam "Delfi" skaidroja "Sāgas fonds" vadītājs Ralfs Bukarts, noslēgtais nomas līgums ir uz četriem gadiem, bet pie "zināmiem punktiem un apstākļiem automātiski pagarinās". Tādējādi "Sāgas fonds" nomā šo ledus halli jau kopš 1998. gada, bet īpašnieks joprojām ir Latvijas valsts. 1998.gada 10.augustā līgumu par ledus halles nomu ar SIA "Sāgas fonds" parakstīja stadiona "Daugava" toreizējais direktors Juris Jakubaitis, no Izglītības un zinātnes ministrijas puses to saskaņoja valsts sekretārs Andris Priekulis un Sporta pārvaldes vadītājs Einārs Fogelis, bet ministrs līguma parakstīšanas laikā bija Jānis Gaigals.
"Šo gadu laikā ir veikti zināmi ieguldījumi, kurus vēlamies arī atgūt, kā to paredz Latvijas likumdošana. Mani kā nomnieku 30 dienas pirms izlikšanas no telpām ir jāinformē, jāizmaksā veiktie ieguldījumi un objekts pāriet valstij. Mums jau nav īsti strīds par kompensācijas apmēriem," portālam "Delfi" skaidroja Bukarts. "Valsts uzskata, ka līgums neatbilst pēc kaut kādas jaunākās likumdošanas. Bet ir jāsaprot, ka es, veicot ieguldījumus, neesmu cēlis sava, bet gan valsts īpašuma vērtību."
"Valsts grib veikt sava veida denacionalizāciju, vieglā ceļā pārņemt, lai var realizēt šo lielo projektu. Neieguldot šajā objektā naudu pēc "pūšļa" sabrukšanas, šis objekts nebūtu funkcionējis visus šos gadus," savu pozīciju pamato Bukarts.
Bukarts bilst, ka viņš kā Latvijas iedzīvotājs un sporta sabiedrības pārstāvis pilnībā atbalsta iesākto vērienīgo projektu, jo stadions "Daugava" ir jāsaglabā kā vērienīgs, vienots sporta objekts. Bukarts uzsver, ka tādēļ savulaik pat atteicies no iespējas halli privatizēt, jo nebūtu normāli "aiz sētas celt vēl vienu sētu".
"Ceru saņemt ieguldījumus un tad turpināt savu darbu šajā jomā citur. Jo es tajā lietā esmu iekšā, pārzinu un gribu darboties. Mums ir arī sava hokeja skola, kas devusi daudzus augsta līmeņa hokejistus," piebilst Bukarts.
IZM neslēpj, ka valsts vēlas pārņemt šo ledus halli, lai varētu sekmīgi veikt vērienīgo projektu, tomēr neatklāj, vai valsts ir gatava kompensēt "Sāgas fondi" veiktos ieguldījumus.
"Stadiona "Daugava" apjomīgās atjaunošanas projekta īstenošanā, kas tiek veikta Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros, ir paredzēts nojaukt esošo ledus halli un uzbūvēt jaunu ledus halli," ar elektroniskā pasta starpniecību portālu "Delfi" informēja IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa. "Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, ir izstrādāta juridiska stratēģija un pret SIA "Sāgas fonds" ir ierosināta tiesvedība par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu no ledus halles, sakarā ar to, ka valsts īpašums nepieciešams projekta īstenošanas vajadzībām, kā rezultātā tiks nodrošināta jauna sporta infrastruktūra."
"Papildus tam, lai pārliecinātos par ledus halles drošumu, atbilstību ir uzsākta ledus halles tehniskā stāvokļa pārbaude. Ledus halles, kā publiskas ēkas, ekspluatācijas pārbaudi vērtē arī Valsts būvniecības kontroles birojs," norāda IZM.
Tikmēr valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Kultūras un sporta centrs "Daugavas Stadions"" valdes loceklis Elmārs Martinsons portālam "Delfi" situācija raksturoja vēl skarbāk. Martinsons norāda, ka "Sāgas fonds" rīcībā nodotā teritorija nav sakopta un dažas vietas pat ir bīstamas cilvēkiem.
"Līgums ir izveidots tā, ka nomas maksa ir "iekodēta" saistībā ar ieguldīto. Kamēr "Sāgas fonds", nemaksājot nomas maksu par teritoriju un halli, neatgūst ieguldīto, tikmēr reāli viņi nomas maksu nemaksā. Savukārt ieguldītā summa ir saskaņot ar tā laika stadiona vadību. Katrā gadījumā, komunikācija ir ļoti smaga ar "Sāgas fonds"," atklāti saka Martinsons. Pēc viņa teiktā, juridiski stadions "Daugava" kā valsts uzņēmums šajā ledus halles teritorijā nevar pat veikt kādu labiekārtošanu, jo tādējādi Valsts kontrole varētu apšaubīt līdzekļu izlietošanu.
"Kad notiek deju svētki, tad vispār jūtos kā "pazudis tulkojumā". Tur tās ēkas brūk, dejotājiem bīstami atrasties ēku tuvumā. Paskatieties, kādā stāvoklī ir grausts pie tilta. Tā ir kompresoru ēka," sašutis ir Martinsons. "Valsts IZM personā cēla prasību pret "Sāgas fonds", centās panākt mierizlīgumu, vēl citos veidos atrisināt situāciju, bet ar Bukarta kungu ir "kā pret sienu"."
Martinsons atklāj, ka aprēķinātais ieguldījums savulaik, laikam, bijis ap 350 000 latiem – par jumtu, kompresora ēku, saldēšanas iekārtām, remontiem.
"Mūsu prasība ir līguma laušana, tagad vēl papildināsim ar dažiem punktiem. Negribētu nonākt līdz tam, ka ar speciālu likumu lauž līgumu un atsavina, kā savulaik bija ar Nacionālās bibliotēkas teritoriju. Tur izmaksāja kompensācijas, bet šeit ir cits stāsts. Negodprātīgs uzņēmējs izmantojis šo ledus halli, novedis to līdz tādam stāvoklim, ka ēka brūk. Un tad vēl par to maksāt kompensāciju?," neizpratni pauž Martinsons. "Juridiski mēs esam civilprocesā. Tagad tiesas sēde laikam ir rudenī. Domāju, ka juridiskais ceļš ir reāli ejams, mums ir sava stratēģija, un domāju, ka tās būs veiksmīga valstij un IZM."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
