Berķis skaidroja, ka šādas atļaujas tiek izsniegtas saistībā ar sportistu veselības stāvokli. Atbilstoši noteikumiem aizliegtās vielas, kas tiek uzskatītas par dopingu, sportistiem var atļaut lietot tikai gadījumā, ja tās ir terapeitiskās ārstēšanas nolūkā nozīmējis ārsts un ja konkrētā viela ir vienīgā terapeitiskā alternatīva.
"Sportisti aizliegtās vielas var lietot tikai un vienīgi ārstēšanās nolūkos. Ikviens, tostarp sportisti, var saslimt, līdz ar to šajā gadījumā nedrīkst runāt par dubultajiem standartiem, kad vieniem aizliegtās vielas lietot tiek atļauts, bet citiem ne," sacīja Berķis.
Lai nodrošinātu ārstēšanās iespējas, terapeitiskās ārstēšanas komisija piešķir vai noraida atļauju lietot mediķa nozīmētās zāles. Atļauju sportistam lietot kādu no sportā aizliegtajām vielām vērtē vairākas organizācijas, tostarp Starptautiskā antidopinga aģentūra (WADA), sporta veida starptautiskā federācija, kā arī vietējā Antidopinga organizācija, skaidroja Antidopinga nodaļas vadītājs, piebilstot, ka sportists tam izrakstītās zāles var lietot tikai atbilstoši norādījumiem par to lietošanas laiku un devu.
Viņš skaidroja, ka iepriekš bija problemātiski pārliecināties par to, vai ārsts sportistam izsniedzis atļauju lietot kādu sportā aizliegtu vielu nepamatoti, savukārt tagad sportā aizliegto vielu lietošana tiek saskaņota starp iepriekšminētajām organizācijām. Atļauja tiek izsniegta, ja medikamenti atbilst noteiktiem kritērijiem, turklāt atļauja tiek ievietota arī Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmā (ADAMS).
Berķis uzsvēra, ka kopumā šāda prakse, kad sportisti veselības stāvokļa dēļ lieto sportā aizliegtās vielas, Latvijā nav izplatīta. Kopumā Latvijā gada laikā tiek piešķirtas aptuveni piecas līdz desmit šādas atļaujas. Jautāts, vai Antidopinga nodaļa nesaņem signālus par to, ka ārsti varētu izrakstīt sportistiem nepamatotus norīkojumus lietot kādas sportā aizliegtas vielas, Berķis norādīja, ka patlaban šādi pārkāpumi būtu grūti īstenojami, ņemot vērā plašo un daudzpusīgo izvērtēšanas procesu. "Arī reti kurš ārsts vispār uzņemtos riskēt ar šādu pārkāpumu," piebilda Berķis.
Antidopinga pārbaužu laikā sportisti norāda, kādus medikamentus viņi lieto, turklāt šī informācija pieejama arī ADAMS. Berķis uzsvēra, ka gadījumā, ja sportists lietojis sportā aizliegtās vielas ne tā, kā to nozīmējis ārsts, un tas tiek konstatēts pārbaudēs, sportistam tiek piemērots sods. Dažādi medikamenti tiek aizliegti, lai sportisti tos nelietotu nekontrolēti lielās devās, tādejādi uzlabojot sportisko formu un radot draudus veselībai.
Komentējot to, ka hakeriem izdevies uzlauzt WADA pārraudzīto ADAMS datubāzi, kur glabājas sportistu terapeitiskās ārstēšanās atļaujas, tās nopludinot, Berķis uzsvēra, ka hakeri, visticamāk, vēlas nodemonstrēt savu varenību vai piespiest WADA rīkoties atbilstoši kādām interesēm.
Kā ziņots, WADA atklāja, ka tās datubāzi uzlauzusi Krievijas kiberspiegošanas grupa "Tsar Team", kas zināma arī kā "Fancy Bear".
Daļa hakeru iegūtās informācijas jau tikusi nopludināta, tostarp par četrām ASV sportistēm - tenisistēm Venusu un Serēnu Viljamsām, četrkārtējo olimpisko čempioni vingrošanā Simonu Bailsu, kā arī ASV izlases basketbolisti Elenu Delli Donni.
WADA pēc tā dēvētā Ričarda Maklarena ziņojuma, kurā tika atklāta Krievijas plašā dopinga lietošanas sistēma, aicināja atbildīgās organizācijas aizliegt Krievijas sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, tomēr Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo aicinājumu neatbalstīja, ļaujot starptautiskajām federācijām pašām izlemt, vai pielaist krievu atlētus startiem. Tiesa, pretēju lēmumu pieņēma Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja (IPC), tāpēc Krievijas sportisti nestartēja Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs.
Tikmēr hakeru grupa "Fancy Bears" solījusi, ka atklās jaunus faktus par citu valstu sportistiem, norādot, ka līdz šim publiskotā informācija ir tikai aisberga redzamā daļa.
No hakeru iegūtās informācijas izriet, ka, piemēram, māsām Viljamsām, terapeitisku iemeslu dēļ ticis atļauts lietot medikamentus, kuri ir iekļauti aizliegto vielu sarakstā. Tiesa, publiskotā informācija nepierāda, ka minētās sportistes būtu pārkāpušas antidopinga kodeksu.
Arī WADA prezidents Kreigs Rīdijs apstiprināja, ka atklātajos faktos nav bijis nekā aizliegta. "Jau sen ir izstrādāta sistēma, kura pieļauj izņēmumus lietot aizliegtus medikamentus terapeitisku iemeslu dēļ. Šādu iespēju ir izmantojušas arī sportistes, par kurām nopludināta informācija," norādīja WADA prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
