Aizvadīt kopēju turnīru ar Baltkrievijas, Ukrainas un Lietuvas klubiem Latvijas hokeja virslīgas komandām no sportiskā un idejiskā viedokļa ir interesants, taču šobrīd finansiāli tās nav gatavas iesaistīties šādā projektā, sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas Hokeja federācija piedāvājusi saviem kolēģiem Latvijā, Lietuvā un Ukrainā rīkot kopējas nacionālās meistarsacīkstes, paziņojis Ukrainas komandas "Donbass" prezidents Boriss Koļesņikovs.
Šādu piedāvājumu apstiprināja arī Koziols, kurš pirms kāda laika kopā ar LHF prezidentu Aigaru Kalvīti viesojies Baltkrievijā, kur ticies ar šīs valsts hokeja dzīves vadītājiem.
"Šāda ideja izskanēja, taču tas nebūtu kopīgs čempionāts, bet gan cita formāta turnīrs vai drīzāk līga. Mēs (LHF vadība) pavisam nesen kopīgās pusdienās tikāmies ar Latvijas virslīgas klubu pārstāvjiem, apspriežot arī šo piedāvājumu. No sportiskā un idejiskā viedokļa lielākā daļa bija ieinteresēti, taču visi atzina, ka šī brīža finansiālā puse mūsu klubiem neļautu būt konkurētspējīgiem, jo tad nepieciešams pavisam cits budžets," skaidroja Koziols.
"Izdevumu pieaugums nebūtu saistīts tikai ar ceļošanu, bet galvenokārt ar spēlētāju resursiem. Nav jēgas piedalīties tikai piedalīšanās pēc, bet svarīgi šādā turnīrā cīnīties par augstākajiem mērķiem. Tāpēc vismaz tuvākā nākotnē šāds turnīrs no mūsu puses īsti nav aktuāls," atzina Koziols.
"Mūsu prioritāte it izdarīt visu, lai nostiprinātu un padarītu vēl labāku Latvijas virslīgas čempionātu. Nenoliedzami, tas ir palicis labāks un kļuvis interesantāks, par ko liels paldies jāsaka pašiem klubiem, kuri ir ieguldījuši milzīgu darbu un līdzekļus," Koziols uzteica Latvijas virslīgas dalībnieces.
LHF ģenerālsekretārs gan neslēpa, ka kopīgs turnīrs ar kaimiņiem no sportiskās puses ir ļoti saistošs. "Laikā, kad Baltkrievijas atklātajā čempionātā spēlēja "Rīga 2000", "Liepājas metalurgs", arī komandas no Ogres un Daugavpils, tas noteikti cēla hokeja līmeni valstī un paaugstināja kopējo meistarības līmeni. Diemžēl šobrīd 18 un 19 gadus vecajiem puišiem, kuri netiek pie spēlēšanas Krievijas Jaunatnes hokeja līgā (MHL), ir vai nu jābrauc meklēt laimi ārzemēs, vai jābeidz profesionālās sporta gaitas," piebilda Koziols.
Kā zināms, Latvijas vienības ilgstoši spēlēja Baltkrievijas čempionātā, bet pēdējo reizi tā bija 2013. gadā. Tāpat iepriekš Latvijas hokeja virslīgā spēlējušas Lietuvas un Igaunijas komandas, bet vēl pirms mēneša nesen ievēlētais Latvijas Hokeja federācija (LHF) prezidents Aigars Kalvītis atklāja, ka plānos ir atkal paplašināt virslīgu ar abu pārējo Baltijas valstu komandām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
