Krievijas dopinga skandāls: amatpersonas pirmo reizi atzīst 'organizētu sazvērestību'  (191)

Krievija ilgstoši noliegusi jebkādu vainu dopinga krāpšanās skandālā, kas satriecis visu olimpisko kustību. Tomēr tagad vairākās intervijās, kas notikušas Maskavā, Krievijas amatpersonas atzīst organizētas dopinga problēmas pastāvēšanu.

"Tā bija organizēta sazvērestība," saka Krievijas Antidopinga aģentūras vadītājas pienākumu izpildītāja Anna Ancelioviča, atzīstot gadiem ilgušu dopinga krāpšanās shēmu Krievijas sportā. Ancelioviča gan noliedz, ka dopinga programma izstrādāta un realizēta valstiskā līmenī, kā to uzskata Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) un tās veiktā izmeklēšana.

Tāpat Ancelioviča atzinusi, ka Krievijā notikusi organizēta krāpšanās ar dopinga pārbaužu paraugiem, tos samainot pret "tīriem", bet sportisti lietojuši speciālus "kokteiļus", kas palīdzējuši uzlabot sniegumu.

Netieši notiekošo apstiprinājis arī bijušais Krievijas Olimpiskās komitejas vadītājs, bijušais Krievijas sporta ministrs Vitālijs Smirnovs, kurš tagad ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu iecelts par valsts antidopinga programmas galveno reformatoru. "Manā kā bijušā sporta ministra redzējumā, esam pieļāvuši daudz kļūdu. Jāsaprot, kādēļ jaunie sportisti lietoja dopingu, kādēļ viņi piekrita lietot," saka 81 gadu vecais ietekmīgais sporta funkcionārs, kurš gan atgādina par hakeru grupas "Fancy Bears" nopludinātajiem dokumentiem, kas atļauj daudziem sportistiem lietot aizliegtās vielas "slimību ārstēšanai". "Krievijai nebija tādu iespēju, kā citām valstīm."

Apmierinātību ar Krievijas "pirmo atzīšanos" paudis Ričards Maklārens, kura vadībā pēc WADA lūguma speciālā grupa veica vairāku mēnešu ilgušo izmeklēšanu par Krievijas dopinga shēmām. Maklārena grupas divos ziņojumos skaidri definēts, ka Krievija valstiskā līmenī daudzu gadu garumā realizējusi dopinga programmu, bet 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs "dopinga jautājumu" uzraudzījuši Krievijas drošības dienestu aģenti. Maklārens gan pieļauj, ka Krievija vairs neapspriež viņa komisijas slēdzienu, lai pārtrauktu sporta lielākās krāpšanās tālāku izmeklēšanu.

"Dažādi var interpretēt faktus, viņi tagad pauž savādāku viedokli, nekā valsts, bet tā ir tāda "vārdu spēle"," piebilst Maklārens, paužot apņēmību turpināt uzsākto izmeklēšanu.

Decembra sākumā publicētais Maklārena grupas otrais ziņojums satricināja pasaules sporta sabiedrību. Ziņojumā teikts, ka 2011.-2015. gadam Krievijas valstiski organizētā līmenī dopinga programmā bijuši vairāk kā 1000 sportistu no 30 sporta veidiem. Pēc ziņojuma publiskošanas un Latvijas skeletonistu protesta Krievija zaudēja tiesības rīkot 2017. gada pasaules čempionātu bobslejā un skeletonā, bet vēlāk Krievijai atņemtas tiesības rīkot arī citas ziemas sporta veidu sacensības.

Saistībā ar Krievijas dopinga skandālu pagaidām oficiāli netiek minēti sportistu vārdi, tomēr neoficiāli tiek minēts, ka starp dopinga krāpniekiem ir arī skeletonists Aleksandrs Tretjakovs un bobslejists Aleksandrs Zubkovs, aiz kuriem Soču olimpiskajās spēlēs palika Latvijas sportisti. Ja pierādīsies Tretjakova vaina, tad Martins Dukurs var tikt pie olimpiskās zelta medaļas, bet viņa brālim Tomasam pienāksies bronza. Savukārt Zubkova diskvalifikācijas gadījumā Soču olimpiskais zelts pienāksies Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža vadītajam četriniekam.