Izglītības un zinātnes ministrijai, apvienojot četras sporta bāzes, nav plānots veikt kādu slēptu "prihvatizāciju" vai slēgt kādu no valsts kapitālsabiedrībām, bet gan optimizēt funkcijas un dot labumu visai sporta nozarei, apgalvo IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Piektdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas uzrunā LOK prezidents Aldons Vrubļevskis teica, ka IZM klusumā un slepenībā plāno apvienot četras sporta bāzes – sporta centru "Mežaparks", kurā bāzējas Latvijas Olimpiskā vienība, kamaniņu un bobsleja trasi "Sigulda", Lielupes tenisa centru un stadionu "Daugava", izveidojot vienotu sporta bāzi.
"IZM ieceres rašanās slepenības atmosfērā un straujā virzīšana izskatīšanai Ministru kabinetā raisa daudz jautājumu un nesniedz atbildes uz tiem. Nākošnedēļ, kad premjera vadībā notiks Nacionālās sporta padomes sēde, ceram uzzināt vairāk, taču mani kā LOK prezidentu šajā iecerē šobrīd satrauc vairākas lietas," uzrunā teica Vrubļevskis. "Neloģiska ir četru tik funkcionālu un saimnieciski atšķirīgu, dažādās Latvijas vietās atrodošos sporta bāzu apvienošana vienā valsts mega-kapitālsabiedrībā. Vismaz sporta veidiem, kuriem šīs bāzes savulaik radītas, ieguvumu nav vai arī tie vismaz šobrīd tiek prasmīgi slēpti."
LOK Ģenerālās asamblejas laikā paredzētā iecere izpelnījās asu kritiku. Ierasti ar ironiju notiekošo kritizēja Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš publiskoto ieceri raksturoja kā dokumentu ar slaidiem, nevis ar argumentiem un sīkām detaļām.
"Vajadzīgs projekts, bet atnāk projektētājs un sāk rādīt slaidus – par virtuvi, par pagrabu, par dzīvojamo telpu. Ir dažādi slaidi un būvējiet. Bet projekta nav. Ir tikai slaidi," ierasti ar smaidu sacīja Lembergs, kurš sagatavotajā dokumentā nav ieraudzījis cēloņus, sakarību, sekas un citas lietas. "Kamēr būs tik vāji izstrādāts dokuments, jūs nespēsiet noņemt aizdomas, ka tas ir kādam paredzēts. Un tas nav labi. Un sporta sabiedrība arī skatās ar aizdomām. Pats teikšu savai partijai ZZS. ka nevar šādu projektu laist cauri."
Pret paredzētajām izmaiņām iebilda arī Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis, kurš ironiski prasīja, kādēļ tad šīm apvienojamām bāzēm vēl klāt nepievienot Murjāņu Sporta ģimnāziju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA).
Savukārt bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" direktors Dainis Dukurs aicināja apturēt šo ideju uz gadu, lai ziemas sporta veidu pārstāvji – sportisti un visi iesaistītie – pirms 2018. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm varētu koncentrēties tikai uz gaidāmajiem startiem. "Esmu bijis daudzās pasaules trasēs, man būtu viedoklis, bet saņēmu tikai dokumentu. Visas šīs bāzes ir atšķirīgas – pēc funkcijām, pēc tehnoloģijām. Pēc nedaudz vairāk nekā 10 mēnešiem būs Phjončhanas olimpiskās spēles, tāpēc aicinu uz gadu to apturēt, lai nenotiktu nevajadzīga bīdīšanās . Šiem trīs sporta veidiem (bobslejam, skeletonam, kamaniņu sportam) ir pazīmes, ka var būt medaļas. Uzsveru – pazīmes. Jo garantijas nav, kā to pierādīja Rio olimpiskās spēles. Tajās sportisti nostartēja ļoti labi, bet nebija medaļu."
Pēc LOK Ģenerālās asamblejas Dainis Dukurs portālam "Delfi" apliecināja, ka viņš kā vienas no šo bāzu direktoriem nav iepazīstināts ar šo projektu un nav piedalījies jebkādā diskusijā vai prasīts viņa viedoklis.
"Varam kritizēt un saukt to par slaidiem, bet tur jau nav tikai sliktas domas. Tēzes ir pareizas, bet tas ir diskutējams, pilnveidojams. Es pārzinu savu jomu, bet tur laikam ir bijis spiediens no valdības, ka ne visai veiksmīgi apgūti kaut kādi Eiropas fondu līdzekļi. Jābūt ir diskusijai, šodien sākās diskusija, bet diskusijai bija jābūt pirms dokumenta parādīšanās," sarunā ar portālu "Delfi" teica Dainis Dukurs.
Šonedēļ IZM ar savu ieceri iepazīstinās Latvijas Nacionālo sporta padomi, kurai tad arī būs jālemj par idejas tālāku virzību. Dainis Dukurs cer, ka "Nacionālā sporta padome liks mums visiem padomāt un atrast labāko risinājumu".
Siguldas trases vadītājs uzsver, ka ar savu starptautisko pieredzi varētu dot arī idejas, kā uzlabot kopējo darbu, tomēr ar viņu neviens nav konsultējies. Tieši šis fakts visvairāk satrauc Daini Dukuru. "IZM nebija runājis un tas izbrīnīja. Man noteikti būtu viedoklis. Man pat pietiktu, ja piezvanītu, jo es dažādus ciparus zinu no galvas. Būtu bijis priecīgs, ja mani pieaicinātu projektā. Gribētos izteikt savus argumentus."
Tikmēr neoficiālais sporta ministrs jeb IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs cenšas kliedēt baumas par kādu personu ieinteresētību projektā un aizstāv ieceri, kas varētu nākt par labu visai sporta nozarei.
"Pirms diviem gadiem katrai ministrijai, kas tur uzņēmumos kapitāldaļas, bija jāizvērtē, kādi labumi ir visai nozarei. Un tad valdībai jāpieņem lēmums, ko darīt ar šīm kapitālsabiedrībām. Visas ministrijas jau bijušas valdībā, mēs esam praktiski pēdējā, kas savu mājasdarbu vēl neizdarījām," portālam "Delfi" skaidroja Severs.
Latvijas valstij divos no šiem četriem uzņēmumiem ("Mežaparkā" un Lielupes tenisa centrā) ir 99,99% akciju, bet atlikušais 0,01% pieder LOK. Pārējos divos objektos 100% pieder valstij. Pēc apvienošanas jaunais uzņēmums 100% piederēs valstij, kas ļaus, piemēram, par Eiropas fondu līdzekļiem nosiltināt "Mežaparka" ēkas. Kā skaidro Severs, šobrīd to nevarot darīt, jo valstij simtprocentīgi nepieder "Mežaparks".
"Mēs jau neko jaunu neizdomājām. Paskatījāmies, kā ir citur [citu ministriju valsts uzņēmumos]. Ir lietas, kas attiecas uz sporta bāzi, bet ir specifiski jautājumi, piemēram, IT vai grāmatvedība. Administratīvi centralizējam lietas, ko varam, iegūstam kapacitāti dažādās pozīcijās. Neviens no Rīgas neplāno mācīt, kā strādāt. Saglabāsies bāzu direktori, saglabāsies tie paši ledus meistari un citi darbinieki. Cenšos pārliecināt, ka ir pozīcijas, kur varam nemaksāt dubultā pēc šīs centralizācijas," sporta sabiedrībā izskanējušos mītus cenšas kliedēt Severs.
Severs skaidro, ka slepenībā nekas nenotiek, tomēr atzīst, ka sākotnēji ideja radusies IZM gaiteņos un tikai pēc tam ar to iepazīstināta sporta sabiedrība. IZM pārstāvis gan nemāk teikt, vai apvienošanas iecere tiks virzīta soli pa solim līdz apstiprināšanai Ministru kabinetā, ja pret to asi iebildīs sporta sabiedrība un neizdosies rast kompromisus.
"Es neesmu ministrija. dokumentus var parakstīt valsts sekretārs, bet uz Ministru kabinetu jau iet ministrs. Būs svaru kausi un atbildīgie izvērtēs, pieņems lēmumu. Ir bijušas daudzas ieceres, kas palikušas tikai ieceres. Centīsimies vēl uzstājīgāk skaidrot, kādi būs ieguvumi sporta organizācijām. Nekas akmenī nav iekalts," norāda Severs, kurš apliecina, ka vienmēr ir diskutējis ar sporta sabiedrību un vienmēr aizstāv sporta intereses.
Severs arī noraida pārmetumus, ka viss notiekot klusi un slepenībā. Pērnā gada nogalē par to jau runāts sporta sabiedrībā, 5. janvārī šis jautājums iekļauts Nacionālās sporta padomes 29. marta darba kārtībā, pēc tam iecere prezentēta Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kopsapulcē un arī LOK izpildkomitejas sēdē. Šonedēļ jautājumu skatīs Nacionālā sporta padome, kurai jālemj tā tālāk virzība, tomēr LOK plāno aicināt ieceri apturēt. Severs cer, ka aprīlī vai maijā iecere varētu nonākt valdības gaiteņos.
"Redzēsim, kādi būs sporta padomes rosinājumi, turpināsim diskusiju, vēl jau Ministru kabinetā ieceri var koriģēt. Kamēr nav gala lēmuma, tikmēr ir tikai iecere. Negribam jau arī neko sasteigt," bilst Severs, kurš norāda, ka katra sporta bāze jau saglabāsies – ar savu adresi, ar savu specifiku, utt.