Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) valde otrdien piekrita 2024. un 2028. gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotājas apstiprināt vienlaicīgi, turklāt kā vienīgās kandidātes pašlaik ir Francijas galvaspilsēta Parīze un Losandželosa no ASV.
Šo divu Olimpiāžu mājvietas tiks nosauktas 13. septembrī Peru galvaspilsētā Limā paredzētajā kongresā.
SOK ar Parīzi un Losandželosu centīsies panākt trīspusēja vienošanos, lai Limā nebūtu jāveic balsojums par šo abu olimpisko spēļu mājvietām.
Abas pilsētas otrdien Šveices pilsētā Lozannā prezentēja savas kandidatūras, turklāt klāt bija arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
"Gatavojamies strādāt kopā. Varbūt ne gluži izrādīsim viena otrai konkurenci, bet gan veidosim sadarbību ar Parīzi," otrdien sacīja Losandželosas mērs Ēriks Garseti.
Zīmīgi, ka Parīze iepriekš zaudēja cīņā par 1992., 2008. un 2012. gada olimpisko spēļu rīkošanu.
"Esam jau zaudējuši trīs reizes pēc kārtas, nevēlamies zaudēt arī ceturto," uzrunā pauda Makrons. "Esmu ieradies nodot ziņu, ka aiz Parīzes kandidatūras stāv milzu vienotība."
Atbalstu Losandželosas kandidatūrai paudis arī ASV prezidents Donalds Tramps.
Kā favorīte uz 2024. gada olimpisko spēļu rīkošanu tiek uzskatīta Parīze. Ja tieši Francijas galvaspilsēta septembrī tiks izraudzīta kā šīs Olimpiādes rīkotāja, Losandželosai tiks 2028. gada olimpiskās spēles.
Šī bija pirmā reize gadsimta laikā, kad vienā dienā noteiks divu olimpisko spēļu rīkotājus - 1921. gada jūnijā tika noteikts, ka Parīze uzņems olimpiskās spēles 1924. gadā, bet Amsterdama - 1928. gadā.
Parīze un Losandželosa palika kā vienīgās pretendentes uz 2024. gada olimpisko spēļu rīkošanu, kad pārsvarā finansiālu iemeslu dēļ kandidatūras atsauca Budapešta, Roma, Hamburga un Bostona. Normālā gadījumā 2028. gada olimpisko spēļu rīkotāja būtu jānosaka 2021. gadā.
Parīze un Losandželosa olimpiskās spēles iepriekš uzņēmušas pa divām reizēm - Francijas galvaspilsētā šis prestižais forums risinājās 1900. un 1924. gadā, bet ASV pilsēta uzņēmusi 1932. un 1984. gadā.
Neskatoties uz SOK centieniem mazināt olimpisko spēļu rīkošanas izmaksas, tās turpina augt - 2012. gada Londonas olimpiskās spēles izmaksāja 8,8 miljardus mārciņu (9,9 miljardus eiro), bet 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu jaunākais budžets ir 17 miljardi dolāru (15,5 miljardi eiro) jeb aptuveni tikpat, cik Bosnijas un Hercegovinas iekšzemes kopprodukts. Apstiprinot uzreiz divu olimpisko spēļu rīkotājus, nākamo reizi līdzīga balsošana būs jāveic vien 2025. gadā, kas dos SOK vairākus gadus laika, lai padarītu lētāku spēļu uzņemšanu.
Līdzīga situācija ir arī ar Ziemas olimpiskajām spēlēm - uz 2022. gada olimpiskajām spēlēm kā vienīgās kandidātes palika Pekina un Almati, bet uz iespēju rīkot 2026. gada Olimpiādi pagaidām nav neviena pretendenta. Tikmēr 2014. gadā Krievija iztērēja vairāk nekā 50 miljardus dolāru (45 miljardus eiro), lai sarīkotu Olimpiādi Sočos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
