Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 2011. gadā vismaz 30% sportistu pasaules čempionātā vieglatlētikā un 45% atlētu Arābu valstu spēlēs bija izmantojuši dopingu, kamēr konstatēto pozitīvo analīžu skaitu bija krietni mazāks. Pasaules čempionātā vieglatlētikā tika pieķerti 0,5% sportistu, bet Arābu spēlēs - 3,6% atlētu.
Pētījumu pasūtīja Pasaules antidopinga aģentūra (WADA), bet WADA un Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) ļāva tā rezultātus publiskot tikai pēc vairākiem gadiem.
Tiesa, vairāki rezultāti jau nāca gaismā 2015. gadā, kad tika izmeklēta sistemātiska un valsts atbalstīta dopinga lietošana Krievijā.
Kā pagājušajā nedēļā vēstīja Vieglatlētikas integritātes vienība (AIU), augusta sākumā Londonā notikušajā pasaules čempionātā vieglatlētikā trim sportistiem organismā konstatētas aizliegtas vielas. AIU neatklāj sportistu identitāti un pārstāvētās valstis, kamēr nav noslēgušās ierosinātās disciplinārlietas. Tajā pašā laikā AIU neslēpj, ka pieķertie sportisti nav starp čempionāta medaļniekiem.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pērnā gada maijā sadarbībā ar WADA aktīvi sāka pārbaudīt Pekinas un Londonas olimpisko spēļu laikā ņemtās analīzes. Pārbaudēs tika izmantotas jaunākās metodes, kas ļāva atklāt sportistu organismā vielas, kuras attiecīgi pirms astoņiem vai četriem gadiem vēl nevarēja noteikt.
Pērn IAAF diskvalificēja Krievijas Vieglatlētikas federāciju (VFLA), aizliedzot šīs valsts sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad klajā nāca WADA neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojums par plašo valsts atbalstīto dopinga sistēmu Krievijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
