Latvija un golfs Tokijas olimpiādē? Kāpēc gan ne! Intervija ar Kristu Puisīti  (9)

26 gadus vecā Puisīte sarunā ar portālu "Delfi" neslēpj, ka bijusi neliela vilšanās, netiekot uz Rio olimpiskajām spēlēm. Tomēr apņēmība nav zudusi un pat šobrīd, kad ir plaukstas savainojums, golfere domā par spēlēšanu un arvien augstāku mērķu sasniegšanu.

Šogad Puisīte kļuva par pirmo Latvijas golferi, kura tika pie spēlēšanas Dāmu profesionālās golfa asociācijas (LPGA) tūrē, bet tuvākajos gados viņa vēlas kļūt par LPGA tūres sacensību regulāru dalībnieci, kas arī pavērs vieglāku ceļu uz Tokiju.

Skolā pilnīgi noteikti neapguvu golfu! Deviņu gadu vecumā tētis man un māsai (Mārai Puisītei) Ziemassvētkos uzdāvināja golfa nūjas. Nevarētu teikt, ka mums tas patika, jo bijām gaidījušas citas dāvanas. Tad pavasarī aizgājām uz golfa laukumu "Viesturi", un kaut kā sanāca, ka joprojām esmu golfā. 1999. gadā tikko bija atvēries golfa klubs "Viesturi", tētim tur bija pazīstami cilvēki, kuri iepazīstināja r golfu. Tad viņš izdomāja, ka arī meitām jāiepazīstas ar golfa spēli. Vēlāk tētis uzzināja, ka iespējams dabūt golfa stipendijas studijām, un tas kļuva par pirmo tādu mērķi mums ģimenē – tikt pie stipendijas. 12-13 gadu vecumā jau sāku ceļot pa turnīriem Eiropā. Eiropas junioru golfa tūre ielika pamatus mūsu nopietnākai karjerai golfā, jo tur tu sacenties ar citu valstu golferēm un vari salīdzināt līmeni.

Latvijā tad vēl nebija daudz treneru. Kā apguvi pirmos soļus golfā?

"Viesturos" sākumā trenējos pie Valda Liepiņa, tad vēlāk no Zviedrijas un Dānijas jau brauca treneri, kuri bija piesaistīti Latvijas junioru golfa komandai. Tur vēl bija vairāki puiši, Laura Jansone. Mums tas bija kaut kas jauns. Sākumā tik skaisti negāja, turnīros nebijām tik labi. Bet ar laiku sākām spēlēt arvien labāk un labāk, sākām augt. Tagad atceroties notikumus, jāsaka, ka ļoti interesanti to visu piedzīvot.

2009. gadā absolvēju Rīgas 1. vidusskolu un aizbraucu uz Ameriku. Tur ieguvu pilnu golfa stipendiju Teksasas valsts universitātē, mācījos biznesa vadību un finanses. Bet laiks bija ļoti aizņemts, jo kopā ar golfa komandu daudz ceļoju, un tas viss notika paralēli mācībām. Laiks aizlidoja vēja spārniem, varbūt pat pārāk ātri. Pabeidzu universitāti, tagad man ir biznesa vadības bakalaurs ar finanšu novirzienu, bet vēl nedomāju to likt lietā. Kā es saku, par "normālu" darbu neesmu pagaidām domājusi. Tomēr ir laba sajūta, ja tev "aiz muguras" ir izglītība, jo sportā nekad neko nevar prognozēt. Piemēram, tagad man arī ir neliela plaukstas traumas.

Vai, studējot ASV, zināji, ka golfs būs tava dzīve arī pēc augstskolas?

Mācoties vidusskolā, iedomājos par LPGA tūri, bet tobrīd tas nelikās reāls sapnis. Kad sāku mācīties universitātē, tad vēl skaidri nezināju, spēlēšu vai nespēlēšu profesionāli. Pēc diviem gadiem sāka iet arvien labāk, tad arvien vairāk apzinājos, ka varu spēlēt profesionāli. Redzēju, ka varu spēlēt ar labākajām spēlētājām, redzēju atdevi golfa spēlei. Tad, kad arī iekšēji biju nolēmusi, ka spēlēšu golfu tālāk, tad arī rezultāti sāka uzlaboties.

Var teikt, ka tu esi Latvijas golfa pirmais izlaidums. Vai Latvijā ir redzami golfa jaunie talanti, par kuriem, iespējams, runās tuvākajos gados?

Noteikti. Tagad oktobrī "Viesturos" vadīju meistarklasi. Vēroju arī jauniešu turnīru (7-17 gadu vecumam). Tur redzēju vairākus labus jaunos spēlētājus, pa nedēļu darbojos ar vairākiem jauniešiem. Ir mums perspektīvi spēlētāji. Redzēju pat dažas 10 gadus meitenes, kurām labi sanāk. Viena meitene, kurai ir 14 gadi, ir ļoti laba. Patīkami redzēt, ka mums ir labi jaunie spēlētāji. Latvijas golfs kļūst kvalitatīvāks. Jo vairāk pie mums kvalitatīvāks, jo arvien vairāk gribēs izmēģināt to spēlēt.

Tagad esi pirmo reizi pēc ilgāka laika Latvijā, bet mītnes zeme ir ASV.

Jā, pēdējo reizi Latvijā biju 2014. gada Ziemassvētkos. Ziemā parasti jāgatavojas jaunajai sezonai, daudzie pārlidojumi, tāpēc grūti bija izbrīvēt laiku. Ziemassvētkos vecāki atbrauc ciemos, uzspēlē pie manis golfu. Nākotnē? Varbūt kādreiz atgriezīšos Latvijā. Latvija vienmēr būs manas mājas, bet kamēr spēlēšu golfu, tikmēr ASV būs mītnes zeme. Ja kaut ko citu darītu pēc golfa, tad varbūt te. Bet tagad mana darba vieta ir Amerika.

Laikam universitātes pēdējie divi gadi. Spēle gāja no rokas, pašai patika. Svarīgākais, ka man neviens nelika to darīt, tas bija mans personīgais lēmums. Tā bija mana izvēle. Pēc universitātes es varēju turpināt spēlēt golfu vai arī meklēt "normālu" darbu. Es izvēlējos spēlēt golfu. Tas laikam apliecina, ka man patīk golfs.

LPGA tūres mājaslapā rakstīts, ka profesionālajā golfā debitēji šogad. Kā pati uzskati, kad ienāci profesionālajā golfā?

Laikam jau jāsaka, ka 2014. gads, kad sāku spēlēt "Symetra Tour" sacensībās, kas ir vienīgā iespēja "izsisties" līdz LPGA tūrei. Pirmais gads nebija tik veiksmīgs, tad nākamais bija labāks, sekojošais – vēl labāks un šogad beidzot spēlēju LPGA tūrē. Tur gan man nesanāca viss kā gribētos, jo traucēja gūtā trauma un citi apstākļi. Var teikt, ka man šis bija pieredzes gūšanas gads. Tagad decembrī man būs kvalifikācijas pēdējā kārta, kurā dalīs ceļazīmes uz LPGA tūri, bet tūrē neiekļuvušās spēlēs "Symetra Tour".

Ar golfu nesaistītiem cilvēkiem var rasties priekšstats, ka golfs nav tik fiziski grūts sporta veids. Kāds īsti ir golfa treniņš profesionālai golferei?

Bieži cilvēkiem liekas, ka golfam nav nepieciešama īpaša fiziskā sagatavotība. Bet, ja padomā, ka tu veic simtiem sitienu dienā un visu laiku vienā pozā, vienā virzienā... Tas prasa ķermenim sagatavotību, var gūt muskuļu savainojumus, ja neesi gatavs. Kad nav turnīru, no rītiem eju uz sporta zāli iesildīties, tad dodos uz golfa laukumu. Kopumā dienā man golfā sanāk pavadīt vismaz 5-8 stundas, dažreiz arī vairāk. Ja vēl ir karsts, kā Kalifornijā ir bieži, tad vēl vakaros eju uz fiziskajiem treniņiem. Kad ir turnīri, tad pirmdienā pārceļos uz turnīra vietu, otrdien un trešdien treniņi sacensību laukumā, jo katrs laukums ir citādāks. Protams, ja esmu tur spēlējusi, tad man ir priekšrocības. Bet šogad bija pirmais LPGA gads un vairāk jāpierod pie laukumiem. Tad ceturtdien un piektdien seko kvalifikācija, bet sestdien un svētdien turnīrs. Pirmdien atkal brauc uz turnīru, utt. Var teikt, ka golfs ir mana ikdiena visu gadu.

Kad golfa spēlētāji atpūšas?

Ziemā sanāk vairāk atpūsties. Ja nav LPGA un "Symetra Tour" kvalifikācijas, tad decembris ir bez turnīriem, bet janvārī ir atkal turnīri. LPGA tūrē spēlējošām ir vieglāk, viņām novembri un decembris ir brīvāks.

Kad zināsi par savu dalību LPGA tūrē nākamgad?

Novembra beigās sākas kvalifikācijas turnīrs. TOP 45 no šī turnīra iegūst LPGA tūres spēlētājas statusu, TOP 20 iegūst pilnu statusu un vari sākt spēlēt no pirmā turnīra. Šajā kvalifikācijā iegūstu savu vietu tā saucamajā "priority list". LPGA tūrē katrā turnīrā ir 140 meitenes. Ja es esmu sarakstā tālu, tad mana iespēja tikt pie spēlēšanas ir mazāka. Jo tu augstāk esi kvalifikācijā, jo ātrāk tiec turnīros iekšā. Man tas ir svarīgi, jo gribu spēlēt pēc iespējas vairāk tajos lielajos turnīros. Nav jau tā, ka vienmēr tu nospēlē labi, tāpēc labāk ir spēlēt biežāk. Domāju, ka man ir labas izredzes tikt. Varbūt mans savainojums šobrīd rada stresu, bet visi sportisti gūst savainojumus. Sist bumbiņu traumas dēļ jau neaizmirsīšu! Ceru, ka atgūšu sitiena sajūtu un pārliecību, kas ir svarīgi pirms kvalifikācijas.

Mums ir atšķirīgs ceļš un nevar īsti mūs salīdzināt. Laura spēlē Eiropā, bet es spēlēju Ziemeļamerikā. Savā starpā mums sanācis maz spēlēt. Šogad netiku tik daudz LPGA turnīros, lai sapelnītu reitinga punktus. Tāpēc nevar salīdzināt reitingus un mūs, jo nespēlējam vienā tūrē. Eiropas tūre arī ir viena no lielajām tūrēm, Laurai tur labi iet. Nākamgad viņa, visticamāk, nebūs LPGA, bet tad viņa varētu pacīnīties un ceru, ka būs arī lielajā tūrē. No Eiropas ir grūtāk tikt uz LPGA. Laura augustā piedalījās pirmajā turnīrā, lai tiktu uz "Symetra Tour" un LPGA, bet viņai nesanāca. Eiropas tūre ir galvenā Eiropā, bet te nevar pa tiešo uzreiz tikt uz LPGA.

Runājot par pasaules rangu, nav tā, ka baigi kaut kas mainās no tā ranga. Tas varbūt vairāk ir svarīgs pirms olimpiskajām spēlēm. Jo labāka vieta rangā, jo lielākas iespējas tikt uz 2020. gada olimpiskajām spēlēm. Svarīgāk ir tieši tajā gadā pirms olimpiskajām spēlēm labāk nospēlēt. Mans rangs varbūt neattaino manu līmeni, jo man nākas lēmumu par spēlēšanu kādā turnīrā pieņemt pēdējā brīdī, ko ietekmē tā cerība tikt kādā lielākā turnīrā. Domāju, ka man ir reāli būt daudz augstāk. Teiksim tā, ka ap 300.-400. vietu būtu objektīvāks mans rangs. Šis man bija tāds pārbaudes gads – izturēšu vai nē. Domāju, ka izturēju. Vēl tā rokas trauma, bet esmu saglabājusi to pozitīvo attieksmi.

Jau pieminēji olimpiskās spēles. Tev bija mērķis Rio, bet nesanāca. Kas nesanāca un kam ir jānotiek, lai tiktu uz Tokiju?

ņemot vērā manu sniegumu, man vajadzēja tikt uz Rio, jo, piemēram, no "Symetra Tour" uz turieni aizbrauca spēlētājas, kuras nav diez ko labākas par mani. Tur arī bija daudz neizdevīgāki noteikumi, jo Eiropas tūrē deva vairāk punktu nekā "Symetra Tour", kas ir daudz spēcīgāka. Un tāpēc daudzas brauca spēlēt uz Eiropu, vākt punktus. Bet tagad vairs tā nebūs. Protams, ja tiec spēlēt LPGA tūrē, tad par ranga punktiem vairs tik daudz nevajag domāt, un tad ceļš uz Tokiju būs vieglāks. Es tomēr gribu sev saglabāt mērķi spēlēt LPGA, tāpēc negribu braukt uz Eiropas tūri un caur turieni censties tikt uz Tokiju. Var teikt, man ir divi mērķi – nostabilizēties LPGA un tad jau caur LPGA tikt uz olimpiskajām spēlēm.

Sākumā sapņoji par LPGA. Tagad domā par olimpiskajām spēlēm. Kāds būtu tavs golferes lielāks sapnis?

Ilgtermiņā? Nezinu. Laikam jau gribētos ielauzties TOP 20, tad tas būtu super. Tad arī var domāt par vēl ko augstāku... Īstermiņā gribu justies komfortabli un būt stabila LPGA spēlētāja. Apgrozīties tajā vidē, iepazīt arvien vairāk laukumu, utt.

Ko uzskati par līdzšinējās karjeras lielāko sasniegumu?

Laikam kvalificēšanās LPGA. Nav viegli spēlēt piecas dienas, un tad no tā ir atkarīga gandrīz visa nākamā sezona. Noteikti, tas ir mans lielākais sasniegums. Šogad labākais turnīrs "Symetra Tour" laikam bija 10. vieta, kad nenospēlēju labi pēdējā dienā. Pagaidām goda pjedestāls nav bijis. Labākais bijis 5.-6.vieta. "Symetra Tour" turnīros jau apgrozos augšdaļā, tāpēc ceru, ka pjedestāls ir laika jautājums.

Kad golfā sajūti, ka var būt tas pjedestāls?

Golfs ir tik interesants, ka tu nospēlē pirmo dienu, bet neko sev neesi nodrošinājis. Tu vari iznākt laukumā nākamajā dienā un visu sabojāt, bet varbūt pēc sliktas pirmās dienas nākamajā atkal uzlabo savu sniegumu. Golfā saka tā – tu pirmajā dienā nevari turnīru uzvarēt, bet pavisam noteikti vari zaudēt. Jo var tik slikti nospēlēt, ka pēc tam ir nereāli. Bet uzvarēt nevar. Jo tu vari būt drošā vadībās pirms pēdējās bedres, labi spēlēt, bet tev pēdējā bedre vēl ir jāiziet.

Man labākie rezultāti bijuši tad, kad pati nezinu savu rezultātu. Zinu, ka man iet labi un koncentrējos sitieniem, nevis rezultātam. Es vienkārši spēlēju, es īsti nevaru kontrolēt tos cipariņus savā un spēlētāju kartītēs. Es arī nemēdzu mainīt savu spēles stilu, balstoties uz citu golferu spēli un turnīra gaitu. Varbūt laika apstākļi var likt mainīt spēles stilu, bet ne turnīra gaita.

Ar golfu var nopelnīt pietiekami. Man šis nebija tik veiksmīgs gads, tāpēc jāsaka paldies "Viesturi" un ģimenei, kas mani atbalsta. Kopumā ar golfu var nopelnīt, īpaši Amerikā. Bet tas ir atkarīgs arī no sponsoriem. Visiem lielajiem ir sponsori. Golfs kopumā ir dārgs, un vēl biežie ceļojumi.

Man kompānijas sponsorē golfa nūjas, apģērbu. Pie sponsoriem izdevās tikt sava snieguma dēļ. Šogad kvalificējos LPGA, biju "priority list". LPGA tūrē spēlē aptuveni 300 golferes un visas jau kaut ko pelna.

LPGA tūrē esi spēlējusi ar pasaules vadošajām golferēm. Kādas ir pasaules vadošās golfa spēlētājas?

Fiziskā atšķirība nav nemaz tik liela, vairāk ir atšķirība mentālā pieejā. Pārliecība par savu sniegumu un pieredze. Būšana augšgalā daudz ko dod. Golfu var spēlēt visu mūžu, bet tūrē vidējais vecums ir ap 30 gadiem un nedaudz virs 30. Bet kopumā pēdējos gados spēlētājas ir arvien jaunākas.

Cik golfa spēlētājai Puisītei ekipējumā ir golfa nūju?

Maksimums ir 14 nūjas, kas drīkst būt somā. Man arī bija 14 nūjas, jo gribu maksimizēt savas iespējas. Man šogad bija arī savs "kedijs" (golfa somu nesējs un padomdevējs laukumā). Man katra nūja ir saviem apstākļiem un sitieniem. Mīļākā nūja? Laikam "puteris", ar ko veicu pēdējo sitienu.

Pasaulē populāri ir "hole in one". Ir sanācis?

Nav sanācis, un pati nesaprotu, kāpēc. Varbūt gaidu kādu lielu balvu. Protams, ka tā ir "cūcene", bet ir dažas meitenes tūrē, kas sit ļoti bieži, bet ir meitenes, kurām, kā man, nav neviena. Noteikti, tā ir veiksme, un jābūt agresīvam sitienam. "Hole in one" parasti ir "par 3" bedrītēs. Tad tu uzreiz sit uz grīna, un tad var trāpīt "hole in one".

Kāds ir Kristas Puisītes tāluma rekords?

Citas meitenes sit tur ļoti tālu, bet es situ kaut kādu vidējo tūres tālumu 250-260 jardus. Tagad ir populāras tālumsitiena sacensības, bet tur golferi sit ar garākiem "draiveriem", tur ir garāki "t-kociņi". Ar tādām golfa nūjām lielajās sacensībās nevarētu spēlēt. Tajās sacensībās labākie sit pāri 400 jardiem.

Gadījies kāds kuriozs laukumos?

Man putni ir aiznesuši bumbiņas pa labi un pa kreisi. Floridā daudz kur ir krokodili golfa laukumus. Guļ tur kaut kur zālītē, bet man neviens nav uzbrucis. Ir bijušas lapsas uz laukuma, kuras aizstiepj bumbiņas. Pie golfa laukumiem mēdz dzīvot cilvēki ar suņiem, kuri mēdz būt brīvībā un aiznes bumbiņas. Turnīros gan suņi tiek vaktēti.

Kādas ir golfa spēlētājas lielajā tūrē?

Mums ir pavisam savādāk nekā tenisā, par ko dzirdēts ne tas labākais. Golfā mēs gandrīz esam vai labākās draudzenes, jo bieži nākas ceļot kopā visu vasaru, pat LPGA top spēlētājas ir gandrīz kā māsas. Tenisā noteikti tā nav. Nezinu kādēļ, varbūt golfa kultūra, golfa etiķete. Vēsturiski golfs ir draudzīga, socializējoša spēle. Te tu citu golfa spēlētāju neuztver kā konkurentu, jo spēlē pret laukumu, nevis pret cilvēku. Tad saskaita un salīdzina rezultātus. Kuram ir labāks, tas arī uzvarējis. Tu nevari ietekmēt otra spēlētāja rezultātu. Ja dažreiz kāds mēģinātu traucēt un kaut kā ietekmēt cita spēli, tad tas galīgi nebūtu golfa etiķetes stilā.

Kāda ir golfa etiķete?

Apģērba ziņā mums nav īpašu turnīru, kā tenisā, piemēram, ir Vimbldona. LPGA ir noteikts, cik īsi drīkst būt svārki, krekliņiem jābūt apkaklītei, bezroči nedrīkst būt. Tuvākajā laikā liekas, ka kaut kas mainīsies apģērba stilā.

Vai esi tikusies ar Natāliju Gulbis?

Kad sākām spēlēt golfu, mēs visi viņu zinājām. Man sanāca viņu redzēt Francijā "Evian Masters" turnīrā (LPGA tūres viens no lielajiem turnīriem). Bija riktīgi forši, iedvesmojoši viņu satikt. Redzēt, ka ir īsts cilvēks. Nekas tāds pārdabisks viņā nav. Man liekas, ka noteikti viņai ir liela ietekme uz to, ka Latvijā sieviešu golfs attīstās. Tagad varbūt es un Laura pārņēmām to viņas lomu Latvijā popularizēt golfu. Jo mēs te sākām golfu, bet Gulbis bija iedvesmojošs tēls.