Kandidatūras sākuma fāzē, kas ilgs līdz 2018.gada oktobrim, tiks virzītas Grāca un Šlādminga (Austrija), Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d'Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Sjona (Šveice), Erzuruma (Turcija) un Stokholma (Zviedrija).
Stokholmas kandidēšana īpaši aktuāla ir Latvijai, jo tā sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā vēlas aizvadīt Siguldas trasē.
Mājvieta 2026.gada olimpiskajām spēlēm tiks nosaukta 2019.gada septembrī.
"Silti sveicu nacionālās olimpiskās komitejas un pilsētas, kurām ir interese uzņemt Ziemas olimpiskās spēles," sacīja SOK prezidents Tomass Bahs.
"SOK ir pāršķīrusi lappusi attiecībā uz olimpiskajām kandidātēm. Mūsu mērķis nav sasniegt kandidātu rekordskaitu, bet gan izvēlēt labāko pilsētu labāko Ziemas olimpisko spēļu sarīkošanai pasaules labākajiem sportistiem," uzsvēra Bahs.
Pieaugošo izmaksu un drošības apsvērumu dēļ pēdējā laikā samazinās gribētāju skaits uzņemt olimpiskās spēles. Īpaši izteikti tas ir Ziemas Olimpiādei.
Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
