Atklāšanas ceremonija norisinājās Salamonska cirkā (tag. Rīgas cirks), Merķeļa ielā 4. Kā ziņoja avīzes "Latvis" korespondents, atklāšanas parādē piedalījās 35 atlēti no septiņām valstīm. Bija pārstāvētas Čehoslovākija, Dānija, Igaunija, Ungārija, Vācija, Zviedrija un, protams, sacīkšu rīkotājvalsts Latvija.
"Dalībnieki iznāca parādē paceltu labo roku un nostājās lokveidīgi. Tad ar gadījumam piemērotu svinīgu runu, pirms latviešu, vēlāk angļu valodā, uzstājās olimpiskās komitejas priekšs. J. Dikmaņa kgs, " ziņoja laikraksts "Latvis". Pēc Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Jāņa Dikmaņa uzrunas tika atskaņota Latvijas himna, un tad skatītājiem "stādīja priekšā" visus Eiropas meistarsacīkšu dalībniekus.
Sacīkstes norisinājās turpat – Salamonska cirka arēnā. Četras dienas, 4.–7. septembrī rīdzinieki un galvaspilsētas viesi varēja baudīt augsta līmeņa sacensības grieķu-romiešu cīņā. Sešus čempionu titulus dažādās svara kategorijās sadalīja Vācijas, Zviedrijas, Dānijas un Igaunijas cīkstoņi. Zviedri un vācieši izcīnīja pat pa diviem tituliem. Šoreiz Latvijas pārstāvjiem augstāk par 4. vietu aizcīnīties neizdevās. (Līdz čempiontitulam bija vēl jāgaida līdz 1934. gadam, kad pussmagajā svarā par Eiropas čempionu kļuva Latvijas pārstāvis Edvins Bietags.)
Saskaņā ar tā laika preses sniegtajām ziņām 1926. gada septembrī aizvadītās meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā bija vispār pirmais Rīgā notikušais Eiropas čempionāts. Tikai pēc tam Latvijas galvaspilsēta uzņēma Eiropas meistarsacīkstes citos sporta veidos, tostarp ledusjahtu burāšanā (20. gs. 20.-30. gados vairākkārt), basketbolā (1937), ātrslidošanā (1939).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
