Valsts pirmās olimpiskās sacīkstes tika atklātas svētdien, 1920. g. 19. septembrī. "Vispirms spoža sportistu parāde. Tad kap. Veisa atklāšanas runa. Čakstes tēvs sportistus apsveica kā miesas daiļuma kulta priekšstāvjus un novēlēja cīkstoņiem labākās sekmes. Valsts himna slēdza ievadu un sacīkstes sākās ar lielu aizrautību. Publika uzgavilēja saviem cīkstoņiem. Un sportsmeņi rādīja, ka viņu locekļi vēl nav ierūsējuši," nākamajā dienā rakstīja avīze "Latvijas Vēstnesis". Atklāšanas ceremonijā pieminētais kapteinis Dāvids Veiss bija Latvijas Pagaidu Olimpiskās komitejas priekšnieks, bet "Čakstes tēvs" – tobrīd Latvijas satversmes sapulces prezidents jeb priekšsēdētājs Jānis Čakste (vēlāk – pirmais valsts prezidents).
Vairāk nekā nedēļas garumā diendienā sacentās dažādu sporta veidu "cīkstoņi" jeb sportisti. Sacīkšu galvenā norises vieta bija "Rīgas Garnizona Sporta Kluba" ("RGSK") laukums Nikolaja ielā 67 (vēlāk – K. Valdemāra iela; tag. Rīgas 49. vidusskolas teritorijā). Taču atsevišķas sacensības norisinājās arī citviet. Piemēram, jāšanas sacīkstes – Esplanādē, krosa skrējiens ("cross-country") Rīgas centrā, Mežaparkā un gar Ķīšezeru.
Sacīkšu programmā bija iekļauti populārākie sporta veidi, tostarp vingrošana, futbols, cīņas sports, šaušana, jāšana u.c. Visplašākā programma bija vieglatlētikā, un vēlāk pirmās Latvijas olimpiādes vieglatlētikas disciplīnu sacīkstes tika nodefinētas par pirmo Latvijas vieglatlētikas čempionātu. Dažas sacensības pirmās olimpiādes laikā norisinājās ārpus oficiālās programmas – vien popularizēšanas nolūkā. Tādas bija "angļu boksa" cīņas.
Vieglatlētikā dažādās disciplīnās izcēlās Vilis Cimmermanis, Aleksandrs Ēberleins, kuri uzvarēja dažādās skriešanas distancēs. Taču īpaši veiksmīgi nostartēja daudzpusīgais Teodors Rudzrogs, kurš uzvarēja septiņās (!) vieglatlētikas disciplīnās – augstlēkšanā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā, 100 m un 200 m skrējienos, kā arī – pieccīņā un desmitcīņā. Ar savu sportistu sasniegumiem īpaši lepns varēja būt "RGSK". Ievērību dažādās sacīkstēs izpelnījās arī atlēti, kuri pārstāvēja tādus klubus kā "Kurzemes Divīzijas Sporta Klubs", "Makkabi", "Marss", Liepājas "Olimpija", Ventspils "Spars", "Vidzemes Divīzijas Sporta Klubs".
Svētdien, 1920. g. 26. septembrī, notika "I. Latvijas olimpisko sacīkšu svinīga slēgšana un godalgu izdalīšana". Dažos sporta veidos Latvijas olimpiskos uzvarētājus noskaidroja vēlāk, jau pēc oficiālās slēgšanas ceremonijas. Oficiālajā noslēguma dienā vēl palika nepabeigtas dažas olimpiādes sacīkstes – piemēram, futbolā, šaušanā, jāšanā.
Latvijas olimpiādes jeb Vispārējie sporta svētki kļuva par tradīciju. Nākamā olimpiāde norisinājās jau pēc gada, tad pēc diviem. Bet, sākot no 1923. gada, Latvijas olimpiādes pieņēma savu "olimpisko ciklu", t.i., notika ik pēc četriem gadiem. Latvijas olimpisko sacīkšu programma ar laiku pieauga, tika ieviestas arī sacensības ziemas sporta veidos. Pirms kara pēdējā – septītā Latvijas olimpiāde jeb Latvijas Vispārējie sporta svētki norisinājās 1939. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
