Valsts pirmās olimpiskās sacīkstes tika atklātas svētdien, 1920. g. 19. septembrī. "Vispirms spoža sportistu parāde. Tad kap. Veisa atklāšanas runa. Čakstes tēvs sportistus apsveica kā miesas daiļuma kulta priekšstāvjus un novēlēja cīkstoņiem labākās sekmes. Valsts himna slēdza ievadu un sacīkstes sākās ar lielu aizrautību. Publika uzgavilēja saviem cīkstoņiem. Un sportsmeņi rādīja, ka viņu locekļi vēl nav ierūsējuši," nākamajā dienā rakstīja avīze "Latvijas Vēstnesis". Atklāšanas ceremonijā pieminētais kapteinis Dāvids Veiss bija Latvijas Pagaidu Olimpiskās komitejas priekšnieks, bet "Čakstes tēvs" – tobrīd Latvijas satversmes sapulces prezidents jeb priekšsēdētājs Jānis Čakste (vēlāk – pirmais valsts prezidents).
Vairāk nekā nedēļas garumā diendienā sacentās dažādu sporta veidu "cīkstoņi" jeb sportisti. Sacīkšu galvenā norises vieta bija "Rīgas Garnizona Sporta Kluba" ("RGSK") laukums Nikolaja ielā 67 (vēlāk – K. Valdemāra iela; tag. Rīgas 49. vidusskolas teritorijā). Taču atsevišķas sacensības norisinājās arī citviet. Piemēram, jāšanas sacīkstes – Esplanādē, krosa skrējiens ("cross-country") Rīgas centrā, Mežaparkā un gar Ķīšezeru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
