'Tīrā' sportā mums vieglāk konkurēt ar lielvalstīm, saka Latvijas vadošais fizioterapeits Osovskis  (7)

Novembrī Latvijas sporta vidi pāršalca negaidīta ziņa, ka karjeru beigušajai Latvijas tāllēcējai Inetai Radevičai pēc atkārtotām pārbaudēm konstatētas pozitīvas dopinga analīzes Londonas olimpisko spēļu laikā. Viņas analīzēs tika atrastas anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas, tomēr pati Radeviča noliedza apzinātu aizliegto vielu lietošanu. Osovskis arī netic, ka Radeviča apzināti varētu būt lietojusi šīs vielas.

"Ar Inetu es nostrādāju visu to laiku, kamēr viņa bija sportā. Viņa bija ļoti uzmanīga. Man viņa dažbrīd, godīgi sakot, bija pat izbesījusi. Es viņai devu tabletes degunam vai kaklam, bet viņa uzreiz teica, ka labāk pazvanīs Līgai Cīrulei no Latvijas Olimpiskās vienības. Bet pati Līga man tās visas zāles sapakoja. Viņa vienmēr visu pārbaudīja dubultā," smejoties stāstīja Osovskis. "Viņai ģimene un skaistums nozīmēja ļoti daudz. Viņa vienmēr rūpējās, lai būtu skaista, sacensībās pēc lēciena cītīgi no sevis tīrīja visas smiltis, par ko krievu treneris (Jevgeņijs Ter-Avanesovs) vienmēr lamājās. Ja man tagad saka, ka viņa apzināti lietoja vīrišķos hormonus, lai gūtu labākus rezultātus, nosit mani, es tam nekad mūžā neticēšu. Sievietes ļoti izmainās, ja lieto vīrišķos hormonus. Tas var izraisīt neauglību un bērni var piedzimt ar kroplībām, tāpēc Ineta nekad uz to neparakstītos. Iespējams, ka te varētu būt kādas ļaunprātīgas darbības, jo viņa konkurēja ar Krievijas sportistēm, ar kurām trenējās kopā. Varbūt kādā no reizēm kāds kaut ko piepilināja. Pie tādas kontroles tajā laikā to varbūt neredzēja, bet tagad to visu var noteikt vēl smalkāk."

Pēc Rīgas "Dinamo" komandas ārsta Āra Aivara kļūdas 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs Latvijas izlases hokejists Vitālijs Pavlovs tika diskvalificēts par dopinga lietošanu. Pēc tam Āris LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" izteicās, ka preparātu sarakstā pietiktu atstāt kādas 15 vielas, bet citas jāļauj lietot, jo profesionālais sports nav veselības kalve. Šādam apgalvojumam Osovskis nepiekrita.

"Tīrā" sportā mums ir vieglāk cīnīties ar lielajām valstīm, kurām ir milzīgas laboratorijas. Kad skandalozo riteņbraucēju Lensu Ārmstrongu "ķidāja vaļā", atklājās, ka zem viņa bija vesela slimnīca. Tur tika darīts viss, lai varētu nobloķēt tos ceļus, kā atkalāt aizliegto vielu klātbūtni. Mums Latvijā nav tādas iespējas," sacīja Osovskis, kurš arī pieļāva, ka Aivara izteikumi toreiz vairāk tika balstīti uz emocijām, jo tā visa situācija bija pēc diezgan liela pārpratuma. Pavlova gadījumā zāļu sertifikātā aizliegtā viela nemaz neesot bijusi norādīta, kamēr uz pudelītes tā tomēr bija atrodama.

Osovskis norādīja, ka viņa profesionālo sportistu fizioterapeita karjeras sākumā tādos sporta veidos, kā bokss, svarcelšana un vieglatlētika ne pārāk lielās dopinga kontroles dēļ varēja darīt visu, kas vien ienāca prātā, lai sasniegtu rezultātus. "2000. gadu sākumā, kad es sāku strādāt, dopinga kontroles bija ļoti minimālas. Svarcelšanā mūsu sportistiem bija 40 kilogramu deficīts, un to noķert bija nereāli. Bet pie mūsdienu kontrolēm tās atšķirības nav tik lielas," viņš stāstīja.

"Ļoti labi, ka šobrīd tie noteikumi ir tik stingri. Fiksācijas WADA mājaslapā ir jānorāda ļoti precīzi, lai sportistus var atrast jebkurā brīdī un jebkurā laikā. Tas ir ļoti svarīgi. Šobrīd uz pasaules fona mēs izskatāmies vēl labāk. Līdz ar to sportistam ir lielāka motivācija strādāt, taču šādā kontroles līmenī ir lielāks risks kaut kur "iekrist". Kāds ārsts vai speciālists nezinot var iedot kādu profesionālajā sportā aizliegto vielu. Ne jau tāpēc, lai kaut ko ļaunu nodarītu, bet viņš nezināja par aizliegtajām vielām šajās zālēs. Viņš zina, ka ar tām zālēm var ātrāk izveseļoties, tāpēc tādas izrakstīja. Ja ārsts strādā parastā poliklīnikā, tas arī nav viņa uzdevums zināt, vai tas ir dopings, vai nav. Līdz ar to sportistam tas viss jāzina pašam," uzsvēra Osovskis.