<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@tompottiger'>Tom Pottiger</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Pasaules līmeņa sportā līdz šim emocijas saistījās ar prieku par uzvarām un agoniju pēc zaudējumiem, taču sportisti ir arī cilvēki, kas ikdienā saskaras ar problēmām, tostarp ārpus laukuma. Tāpat, pateicoties sociālajiem tīkliem, modernajām tehnoloģijām un medijiem, viņu gaitām līdzi var sekot ļoti skrupulozi. Tas uz atlētiem izdara papildu spiedienu, ko daudzi var arī neizturēt.

Spēlētāju līgumi ir naudīgāki, likmes ir augstākas, un vairāk cilvēku uz viņiem skatās. Pastāv viedoklis, ka sportā parasti neatrodas vieta jūtīgiem un emocionāliem cilvēkiem. Līdz ar to tēma par mentālo veselību pārsvarā tika uzskatīta par tabu. Tomēr pēdējā laikā tas sāk mainīties, un pat superzvaigznes sāk atzīt, ka tām nācies saskarties ar šādām problēmām.

Latvijas basketbolista Dāvja Bertāna bijušais komandas biedrs Sanantonio "Spurs" komandā Demārs Derouzans pagājušajā gadā diezgan atklāti runāja par savu cīņu ar depresiju. Basketbolists noslēdza piecu gadu līgumu par 139 miljoniem dolāru, bet finansiālā labklājība nedeva labsajūtu ikdienas dzīvē.

"Tas, ka cilvēks nāk no sarežģītiem apstākļiem un izsitas līdz NBA, nenozīmē, ka visas sliktās lietas vienkārši pazūd. Ikdienā parādās jauna dinamika ar papildu stresu," 2018. gadā stāstīja Derouzans. "Cilvēki jautā, kāpēc esmu depresīvs, jo es taču varu nopirkt visu, ko vēlos. Es gribētu, lai visiem cilvēkiem pasaulē būtu bagātības, lai viņi saprastu, ka nauda nav pats svarīgākais."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT