Olimpiešu ārste: tās nebūs parastas olimpiskās spēles  (29)

"Protams, ka arī sportisti ir sabijušies. Tiklīdz kādam mazliet iesnas vai drusciņ iesāpas kakls, uzreiz zvana mums un prasa, ko tagad darīt. Saku, ka mazliet jānogaida, jāpamēra temperatūra... Protams, katru gadījumu skatām atsevišķi: kad un no kurienes atgriezies, ar ko bijis kontaktā. Taču, ja tiešām satraukums ir tik nepanesams, nu, tad neko – taisām analīzes," pēdējo nedēļu realitāti ieskicē Līga Cīrule. Kopš pagājušās nedēļas vidus Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un LOV darījuši visu, lai apzinātu savu sportistu atrašanās vietas, veselības stāvokli, un nepieciešamības gadījumā gādātu par iespēju atgriezties mājās. Noteikta strikta pašizolēšanās 14 dienu garumā. "Lai gan tā nav karantīna, bet pašizolācija, daudzi tāpat labāk izmanto interneta veikalus un ēdiena piegādes servisus, tā praktiski izslēdzot jebkādus kontaktus ar apkārtējiem. Tajā pašā laikā ārā iziet mēs viņiem pat rekomendējam. Kuri ir veseli, tie iet un skrien krosus, ārā vingro. Iespēju robežās trenējas – protams, vietās, kur nav cilvēku. Jo nekā laba jau nav arī no tās dirnēšanas uz dīvāna," pārliecināta Cīrule. "Ik pārdienas cenšos visus apzvanīt, apjautāties par pašsajūtu un jaunumiem. Vismaz tos, kas mums ir A sastāvā, un gatavojas Tokijai."

LOV sportisti darbojas pārsvarā individuāli, tiesa, ar vienu izņēmumu. "3x3 basketbola komandas puiši, kas visu laiku ir bijuši kopā – arī Tenerifē, Krievijā – viņi šobrīd arī trenējas kopā. Pārējie – katrs individuāli. Arī pludmales volejbola meitenes [Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka] – iet laukā un skrien katra savā vietā," stāsta ārste. Gadījumu, par kuriem satraukums būtu virs standarta līmeņa piesardzības, šobrīd par laimi nav. "Kaut kādas problēmas esot riteņbraukšanas jauniešiem, taču sīkāk nemācēšu komentēt. LOV sportistu vidū riska gadījumu nav, turklāt gandrīz visiem nu jau būs pagājusi nedēļa, bet simptomi parasti parādās līdz piektajai dienai. Tāpēc var teikt, ka skats ir diezgan optimistisks. Tajā pašā laikā, kā labi zinām – lai inficētos, nav obligāti jābūt ceļojušam, tas var notikt arī tepat, Latvijā. Diemžēl cilvēku apziņas līmenis nav ļoti augsts, īpaši jauniešu vidū, kas uzskata, ka viņiem tas nekā nopietni nedraud, taču aizmirst par tiem, kas šo slimību var dabūt no viņiem, un kam tas var nozīmēt daudz smagākas sekas."

LOV nenodrošina "Covid-19" testus, līdz ar to uz olimpiešiem attiecas tieši tāda pati kārtība, kā uz jebkuru valsts iedzīvotāju: zvans uz ārkārtas tālruni 8303, vai pārbaudes E. Gulbja laboratorijā. Divi no LOV sportistiem pēc atgriešanās mājās šo iespēju arī izmantojuši: zvanījuši un taisījuši analīzes. "Rezultāts bija negatīvs. Izteiktu simptomu gan nevienam no viņiem nebija," atzīst Cīrule. "Abām pludmales volejbola meitenēm taisīsim testu pēc nedēļas, un negatīva rezultāta gadījumā atļausim atsākt treniņus. Tests notiks Gulbja laboratorijā, izmaksas segs LOV, un līdzīgi arī citos gadījumos – tiem mūsu sportistiem, kam būs pamats šādai pārbaudei, to noteikti apmaksāsim." Citu gadījumu, kad kādam no olimpiskajiem atlētiem veikts "Covid-19", pagaidām nav bijis, un Cīrule uzskata, ka tieši LOV kā centralizētas sporta elites organizācijas faktors šajā krīzes situācijā nospēlējis būtisku pozitīvu lomu. "Šobrīd tā ir priekšrocība – visa informācija, visi kontakti un sportisti plāni – mums viss ir vienviet un momentā pieejams, un tas ļauj reaģēt ļoti operatīvi un efektīvi. Daudzviet citās valstīs funkcijas ir sadrumstalotas pa federācijām, un pieņemu, ka saprast kopainu sporta laukā un par visiem parūpēties ir daudz sarežģītāk."

Uzlūkojot sportistus kā saslimšanas riska grupu vispār, pirmais, kas nāk prātā, ir ciešais kontakts ar citiem atlētiem sacensību laikā atsevišķos sporta veidos, tāpat arī novājināta imūnsistēma, atrodoties formas virsotnē. LOV galvenā ārste tikmēr uzsver – sportisti jebkurā gadījumā ir labāk pasargāti no slimības sarežģītas gaitas, nekā vairums ierindas cilvēku. "Taisnība, ka sportiskās formas virsotnē imunitāte ir vājāka, taču patlaban visas sacensības ir atceltas, un arī sportisti vairs netrenējas tādā režīmā un intensitātē. Pašreizējā situācijā lielākais risks bija lidojumi, kas saistās ar neparedzamiem kontaktiem. Profesionāls sportists ir kategorija, ko raksturo rūdīts, spēcīgāks organisms, tāpēc esmu diezgan droša par to, ka, ja arī kādam šī slimība būs, tā noritēs salīdzinoši vieglā formā, vai kāds to varbūt pat nepamanīs."

Laikā, kad pasaulē tiek atceltas sacensības pēc sacensībām, pamatotas bažas arī par to, kāds liktenis sagaida olimpiskās spēles Tokijā, kam jāsākas jau pēc teju četriem mēnešiem – 24. jūlijā. Prognozes ir dažādas, starptautisko funkcionāru optimismam mediķi pretī liek pamatīgu vagonu skepses, tāpēc pajautājām arī Līgai – kam gatavojas viņa? Un atbilde skan negaidīti ātri un droši: "Es gatavojos Tokijas spēlēm! Ticu, ka tās notiks, un mēģinu to stāstīt arī pārējiem: jāturpina gatavoties." Te grūti iztikt bez papildjautājuma: patiešām tāda pārliecība, vai vairāk profesionālais pienākums? "Tāda ir mana pārliecība," vēlreiz apliecina ārste. "Ķīnieši ar šo problēmu tika galā 70 dienās. Vai tad tiešām mēs, Eiropa, būsim tik švaki, ka netiksim galā! Ja būsim apzinīgi un uzvedīsimies atbildīgi, domāju, sākot ar maiju situācija varētu būt jau daudz labāka." Vai tas nozīmē, ka, piemēram, 16. maija cīņa "Arēnā Rīga" par boksa supersērijas čempiona jostu starp Mairi Briedi un kubieti Junielu Dortikosu patiešām varētu būt realitāte? "Domāju, ka – jā. Nezinu gan par skatītājiem... Šobrīd viss mainās pa stundām. Kurā virzienā – tas pilnībā atkarīgs no sabiedrības apzinības līmeņa. Nepateikšu neko jaunu: nākamās divas nedēļas būs diezgan izšķirošas."

Cīrule atzīst, ka sporta pasaules izlēmīgā rīcība līdz šim bijis pārsteigums – zinot, kādas biznesa intereses stāv aiz tā visa, un nojaušot, ka runa noteikti ir par iespaidīgiem finanšu zaudējumiem. "Biju pārsteigta, īpaši par NBA un NHL. Olimpisko spēļu kontekstā gan situācija daudziem tagad veidojas neapskaužama, kvalifikāciju pārceļ uz pēdējo brīdi. Kaut vai tagad bokss Londonā – visi ir gatavojušies, sportisti jau ir tur, nākamajā dienā mačs, bet tajā brīdī visu atceļ. Tagad cīnāmies, lai viņi kaut kā tiktu mājās... Par sportistiem netiek domāts vispār, prioritātes ir citas. Tagad olimpiešus plāno atlasīt pēc rangiem, pagājušā gada čempionātu rezultātiem, citiem parametriem. 80 procentu starptautisko federāciju jau esot gatavas piedāvāt savu risinājumu šādiem apstākļiem, atsakoties no atlases mačiem vispār." Cīrule neslēpj, būs tādi, kam "Covid-19" dēļ Tokijas sapnis jau ir beidzies. "Būs ļoti daudz un dažādu pārdzīvojumu. Tās nebūs parastas olimpiskās spēles..."

Patlaban notiekošais gana daudziem palīdz atvērt acis un ieraudzīt citā gaismā gan sev apkārt esošos cilvēkus, gan procesus un parādības. Līga Cīrule atzīst, ka negaidītas atklāsmes bijušas arī viņai kā mediķim un vienkārši kā cilvēkam. "Mans pirmais secinājums – diemžēl mēs neesam gatavi šādām situācijām. Un to saku arī pati par sevi – sākumā arī es to tā neuztvēru, neticēju, ka tas var attīstīties šādos mērogos. Jāuztver nopietni katri šādi draudi, un mēriem jau pašā sākumā jābūt ļoti stingriem. Galu galā, mēs redzējām, kas notiek Ķīnā, mēs vienkārši nespējām noticēt tam, ka tāpat būs arī pie mums. Tas šķita tik tālu. Ja paredzētu šādu notikumu attīstību, sportistus noteikti būtu saukuši mājās ātrāk – lai izvairītos no ceļošanas tagad, kad apkārt jau visi slimo," paškritiski atzīst LOV galvenā ārste, kuru bažīgu dara arī fons. "Valsts nav gatava. Mums nav rezervju dezinfekcijas līdzekļiem, slimnīcām trūkst masku, halātu – tas viss izrādās deficīts. Tas mani izbrīnīja. Galu galā, arī karš taču var sākties – par to neviens mēnešus iepriekš nebrīdina! Un, ko tad? Redzot, kāds haoss šajās dienās valdīja lidostā, kad piecu lidmašīnu pasažieri vienlaikus gaida bagāžu vienā telpā, un turpat līdzās cilvēki stāv milzīgā rindā un nodod analīzes... Ne distancēšanās, ne plūsmu regulēšanas. Ja kādam nebija vīrusa, tad tieši tur kāds to, ļoti iespējams, dabūja... Taču tagad mums ir, no kā mācīties. Un cerams, ka mēs patiešām mācīsimies."