Sākotnēji Krievija par masveida dopinga pārkāpumiem tika sodīta ar četru gadu diskvalifikāciju, bet pēc CAS lēmuma sods samazināts līdz 2022. gada 16. decembrim.
CAS uzsvēra, ka soda samazināšana nekādā veidā nav Krievijas rīcības attaisnošana.
Līdz ar to Krievija joprojām ar savu karogu nevarēs startēt Tokijas olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, kā arī 2022. gada Pasaules kausa izcīņā futbolā.
Tāpat noskaidrojās, ka nākamajās divās olimpiskajās spēlēs un arī visu sporta veidu pasaules čempionātos nebūs redzams Krievijas karogs, kā arī neskanēs šīs valsts himna. Krievijai arī nākamajos divos gados nebūs iespēja uzņemt nozīmīgākos sporta pasākumus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins būs tiesīgs apmeklēt lielākos sporta pasākumus, ja vien konkrētā rīkotājvalsts uzaicinās amatpersonu ierasties klātienē.
Tiesa, Krievijas futbola izlase varēs piedalīties nākamgad plānotajā Eiropas čempionātā futbolā, kas tika pārcelts par gadu vēlāk, jo Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) attiecībā uz dopinga pārkāpumiem nav definēta kā "lielu pasākuma organizācija".
Krievija pirmo lielāko sodu saņēma pirms 2016. gada Rio olimpiskajām spēlēm, kurās gan startēja ar kopēju komandu. Tomēr pēc diviem gadiem Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs sankcijas bija bargākas, un Krievijas sportisti sacensībās startēja kā "Olimpiskie atlēti no Krievijas".
Krievijas sporta reputācija tika sabojāta pēc 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm, kad atklājās ievērojamas manipulācijas ar dopinga provēm. Atklājās liela mēroga valsts atbalstīta dopinga programma, lai uzlabotu valsts spējas iegūt vairāk medaļu spēlēs savās mājās.
"World Athletics" (iepriekš IAAF) par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem diskvalificēja Krievijas Vieglatlētikas federāciju 2015. gadā un tā vairākkārt pagarinājusi tās sodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
