"Mēs redzam, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 mazinās no nedēļas uz nedēļu, salīdzinot ar pērnā gada novembri un decembri. Decembrī aizliedzot nozarei strādāt, valdība teica, lai izturam stingrākos aizliegumus kādu mēnesi un sagaidām saslimstības rādītāju stabilizēšanos - tad ļaus sporta klubiem strādāt ierobežotos apstākļos, kā tas bija līdz tam. Pagājis pusotrs mēnesis, rādītāji krītas, bet mēs redzam, ka valdība rīkojas pilnīgi pretēji, sakot, ka sports varēs notikt tikai tad, kad Latvijā vairs nebūs gandrīz neviena saslimušā! Jāmin, ka daudzviet Eiropā ar līdzīgiem rādītājiem sporta klubi var strādāt – tā nav tikai mūsu iegriba, bet sports ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības veselīgumam un psiholoģiskajai noturībai, vienlaikus tā ir darba vieta treneriem," atzīst asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.
Asociācija norāda, ka sporta nozare ir bijusi ļoti apzinīga epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un pacietīga valdības lēmumu izpildītāja, bet sporta klubi ilgāk vairs nevar izturēt pilnīgu darbības pārtraukšanu. Citas valstis nozares darbības pārtraukšanu izvēlas tikai kā īslaicīgu risinājumu ātra mērķa sasniegšanai. Ja rezultāts netiek sasniegts, tad ir jāmeklē ilgtspējīgāki risinājumi, lai nozare varētu eksistēt un vienlaikus ievērot augstus epidemioloģiskos drošības pasākumus.
Kā veiksmīgu piemēru asociācija min Igauniju – kurai ir līdzīgi saslimstības kumulatīvie rādītāji, bet tā ir skaidri pateikusi, ka ierobežojumu politikai ir jāiet soli solī ar ekonomikas dzīvotspēju, tostarp jāļauj darboties sporta klubiem.
"Mēs šobrīd konsultējamies ar citu valstu sporta asociācijām, lai ņemtu par pamatu to pieredzi un izstrādātu racionālus risinājumus – piemēram, kā nodrošināt augstus epidemioloģiskās drošības pasākumus atbilstoši atšķirīgiem saslimstības rādītājiem. Uzskatām, ka katrai nozarei ir jāizstrādā savs luksafora princips. Mums ir jāiemācas ilgstoši sadzīvot ar jauno situāciju, un šī sadzīvošana nedrīkst būt pastāvīga darbības slēgšana," norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.
Asociācija arī uzsver, ka vairāki starptautiski pētījumi norāda, ka sporta klubos ir ļoti neliels ar COVID-19 inficēto personu īpatsvars - no analizētajiem 115 miljoniem apmeklējumiem reģistrēto gadījumu skaits ir 1,12 uz 100 000 apmeklējumiem.
Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, atzīst, ka nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Salīdzinājumam 2019. gadā tas bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā - vairāk nekā 5,3 miljonus eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku – sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls, savukārt sportotāju skaits veido vairāk nekā 125 tūkstošus jeb ceturto daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijā ir apvienojušies tādi nozares dalībnieki kā "Lemon Gym", "MyFitness" , "People Fitness", "DCH Studija", "Squad Hour", "FitSpot Gym", "F1 Sporta klubs", "Panatta", "Only Private Gym", "Global Fitness", "SPORTA CENTRS JUGLA", "Siguldas Sporta centrs", "Banana Fitness", "Gym!", "Mūsu Fitness", "Gfitness".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
