Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kopā ar Latvijas Universitātes (LU) pētnieku grupu un Latvijas izglītības un zinātnes ministriju projekta "Sporto visa klase" ietvaros jau ceturto gadu veic pētījumu "Fiziskās aktivitātes un bērnu vispārējais veselības stāvoklis". Šogad ziņojums par bērnu uztura un fizisko aktivitāšu paradumiem ir piedzīvojis starptautisku publikāciju, ziņo LOK.
Šajā sestajā sezonā pētījumā ir iesaistījušies 1788 jaunie "Sporto visa klase" 2. un 3. klases skolēni, aptverot 59 Latvijas skolas. Iesaistītie skolēni pildīja uztura, fizisko aktivitāšu, emocionālā stāvokļa aptaujas anketas, kā arī veica kognitīvos testus. Tāpat visiem pētījumā iesaistītajiem dalībniekiem tika veikti antropometriskie mērījumi (svars, augums, vidukļa apkārtmērs).
LOK prezidents Žoržs Tikmers: "Augsti novērtējam šo sadarbību ar LU pētnieku grupu, jo pētījumā iegūtās atziņas ļauj ieraudzīt patieso situāciju par bērnu veselību un parāda fizisko aktivitāšu nozīmi bērnu ikdienā gan skolas, gan ārpusskolas aktivitātēs. Apzinoties reālo situāciju, LOK ir vēl lielāks stimuls turpināt projektā iesaistīt aizvien vairāk skolas un klases."
Kā starptautiski publicētais ziņojums par "Sporto visa klase" dalībniekiem vēsta – tikai puse (50%) bērnu darbadienās izpilda Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijas, kuras nosaka, ka bērnu optimālai veselībai nepieciešamas 60 minūtes dienā pavadīt vidējas un augstas intensitātes fiziskajā slodzē. Šis rezultāts tiek panākts ar strukturētām fiziskām aktivitātēm, kas pamatā iekļauj sporta nodarbības un treniņus.
Savukārt, ja bērni mazkustīgi pavada arī brīvdienas, tad bērnu skaits, kuri pietiekami daudz un pietiekami aktīvi kustās samazinās līdz 15%. Šī ir ļoti būtiska atziņa, ņemot vērā to, ka reālā situācija, iespējams, ir daudz skumjāka, jo skolās un klasēs, kuras nepiedalās projektā "Sporto visa klase", fiziskās aktivitātes ir vēl krietni mazāk.
Arī uztura paradumiem ir liela loma bērna veselībā un līdzīgi kā optimālas fiziskās aktivitātes, tā arī optimāls uzturs ir nepieciešams, lai pasaules aptaukošanās pandēmiju bērnu un pieaugušo vidū samazinātu. Pētījums ļauj secināt, ka bērniem, kuri ir fiziski aktīvāki, ir arī mazāk neveselīgo ēšanas paradumu, piemēram, nepietiekams augļu un dārzeņu patēriņš vai pārmērīgs saldo un sāļo našķu patēriņš.
Kā uzsver pētījuma vadītāja, Dr. biol. Dace Reihmane: "Šī gada laikā plānojam vēl četrus ziņojumus, kuros centīsimies rast atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kā fizisko aktivitāšu un uztura paradumi mainās bērniem pieaugot un cik lielā mērā tie nosaka viņu smadzeņu darbību (kognitīvās spējas)? Tāpat februāra mēnesī vecākus un bērnus aicināsim atbildēt uz jautājumiem par to, kā COVID-19 pandēmijas ierobežojumi ir ietekmējuši bērnu dzīves."
Vairāk informācijas par pētījuma rezultātiem: https://sportovisaklase.olimpiade.lv/upload/content/uztura-un-fizisko-aktivitasu-paradumi-2020.pdf
Starptautiskais ziņojums:
https://www.mdpi.com/2072-6643/12/12/3818
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!