Fitnesa asociācija ar akciju 'Gribu sportot.Tagad' aicina valdību ieklausīties tās viedoklī  (8)

Akcijas ietvaros ikviens iedzīvotājs ir aicināts sociālajos medijos paust atbalstu sporta klubiem, sporta centriem, treneriem un amatieru sportam. Vieni no kustības vēstnešiem ir sabiedrībā zināmi sportisti – bokseris Mairis Briedis, skeletonists Martins Dukurs un bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs Edgars Masaļskis. Akcijas vēstnese ir arī viena no sociālo tīklu slavenībām, veselīga un sportiska dzīvesveida iedvesmotāja Paula Freimane.

LVFA aicina atļaut darboties sporta klubiem un centriem ar līdzīgiem nosacījumiem, kādi tie bija rudenī līdz valdības ieviestajam darbības aizliegumam. Turklāt asociācija ir izstrādājusi pašregulācijas protokolus, kas paredz dažādu ierobežojumu ieviešanu atkarībā no saslimstības rādītājiem valstī. Piemēram, nodrošināt individuālu treniņu procesu bez tieša kontakta ar citiem, kā arī grupu nodarbību apmeklētāju skaita samazināšana, aprēķinot noteiktu kvadtrātmetru skaitu uz vienu personu. Šis asociācijas piedāvātais risinājums nav peļņas gūšanas jautājums, bet pagaidu risinājums, lai uzturētu nozari pie dzīvības un sniegtu neatsveramu atbalstu sabiedrībai fiziskā un psiholoģiskā ziņā.

"Ne sabiedrība, ne arī sporta nozare morāli vairs nespēj izturēt mājsēdes bez sporta. Ir jāseko ārvalstu un mūsu kaimiņvalstu pieredzei un jāatļauj nodarboties ar sportu iekštelpās. Tas ir arī sporta klubu un sporta centru, kā arī vienlaicīgi sporta un fitnesa treneru un apkalpojošā personāla izdzīvošanas jautājums. Mēs kā nozare jau rudenī pierādījām, ka spējam ieviest un nodrošināt treniņus stingros epidemioloģiskos apstākļos, tāpēc neredzam pamatojumu, kāpēc šobrīd pēc divu mēnešu slēgšanas ciet ir aizliegts šai nozarei darboties," atzīst asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Asociācija norāda, ka sporta nozare ir bijusi ļoti apzinīga epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un pacietīga valdības lēmumu izpildītāja, bet sporta klubi ilgāk vairs nevar izturēt pilnīgu darbības pārtraukšanu. Citas valstis nozares darbības pārtraukšanu izvēlas tikai kā īslaicīgu risinājumu ātra mērķa sasniegšanai. Ja rezultāts netiek sasniegts, tad ir jāmeklē ilgtspējīgāki risinājumi, lai nozare varētu eksistēt un vienlaikus ievērot augstus epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Kā veiksmīgu piemēru asociācija min Igauniju – kurai ir līdzīgi kumulatīvie saslimstības rādītāji, bet tā ir skaidri pateikusi, ka ierobežojumu politikai ir jāiet soli solī ar ekonomikas dzīvotspēju, tostarp jāļauj darboties sporta klubiem.

Asociācija arī uzsver, ka vairāki starptautiski pētījumi norāda, ka sporta klubos ir ļoti neliels ar COVID-19 inficēto personu īpatsvars – pēdējie starptautiskie pētijumi liecina (2020.gada decembris), ka no analizētajiem 115 miljoniem apmeklējumiem Eiropas Savienības valstīs un Lielbritānijā (14 valstis) reģistrēto gadījumu skaits ir 1,12 uz 100 000 apmeklējumiem.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, atzīst, ka nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Salīdzinājumam 2019. gadā tas bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā - vairāk nekā 5,3 miljonus eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku – sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls, savukārt sportotāju skaits veido vairāk nekā 125 tūkstošus jeb ceturto daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.