Privātās sporta halles norāda uz lielajām uzturēšanas izmaksām dīkstāves laikā  (14)

Infrastruktūras uzturēšanas lielās izmaksas kā īpaši aktuālu problēmu sēdē izcēla pieaicinātie privāto ledus haļļu pārstāvji.

Mārupes Ledus halles īpašnieka - SIA "LHM" - līdzīpašnieks un valdes loceklis Juris Danče deputātiem skaidroja, ka ledus halles ledus jāturpina uzturēt kārtībā, arī nezinot, kad varēs atsākt strādāt. Viņš atzīmēja, ka atsevišķām sportistu grupām ir ļauts trenēties, piemēram, profesionāliem sportistiem, tomēr tā ir tikai ļoti maza daļa, kas var sporta hallēm nodrošināt vismaz kaut kādus ieņēmumus.

Pēc viņa teiktā, valsts piešķirtais apgrozāmo līdzekļu grants spēj segt izmaksas, kas saistītas ar energoresursu izmantošanu. Tomēr hallei jebkurā gadījumā ir daudz citu izmaksu, tai skaitā tādas, kas saistītas ar kredītprocentiem, zemes un īpašuma nodokļu maksāšanu un citām vajadzībām.

Danče atzīmēja, ka sporta hallēm, kas ir valsts vai pašvaldību pārvaldībā, pašreiz situācija nav tik grūta kā privātajām hallēm.

Viņš aicināja sākt domāt par drošas un kontrolētas sportošanas atsākšanu nelielam cilvēku skaitam. Danče atzīmēja, ka, piemēram, Mārupes Ledus halles ledus platība ir vismaz 1600 kvadrātmetri, kas 10 sportot gribētājiem ļautu nodrošināt vismaz 150 kvadrātmetrus uz vienu cilvēku. "Tas ļoti palīdzētu mūsu hallēm darboties, lai gūtu kaut kādu apgrozījumu, kas palīdzētu nosegt radušos izdevumus," sacīja Danče.

Viedokli par to, ka ledus halles ir nedaudz atšķirīgā situācijā, jo papildu izmaksas rada nepieciešamība uzturēt infrastruktūru, sēdē pauda arī citu privāto ledus haļļu pārstāvji. Cita starpā arī izskanēja aicinājums, iespējams, domāt arī par īpašu atbalsta programmu ledus hallēm tieši komunālo maksājumu segšanai.

Vienlaikus lielās haļļu uzturēšanas izmaksas laikā, kad strādāšana ir faktiski apturēta, izcēla ne tikai ledus haļļu pārstāvji. Tostarp volejbola halles "Beach Box" līdzīpašnieks un valdes loceklis Renārs Tverijons atzīmēja, - lai arī valsts piešķirtais apgrozāmo līdzekļu grants ir nozīmīgs atbalsts, kopējās halles izmaksas tas tomēr nenosedz. Viņš aicināja apsvērt domu par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi ledus hallēm vai īslaicīgu atbrīvošanu no tā.

Arī "Ruukki pludmales centra" pārstāvis Andris Blaka atzina, ka valsts grants nespēj segt visas nepieciešamās izmaksas. Viņš arī minēja problēmu, kas saistīta ar dīkstāves pabalstiem - daļai sporta treneru tie ir ļoti mazi, jo iepriekš daudzi no treneriem bijuši pašnodarbinātie.

Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve Jana Salmiņa atzina, ka no Valsts ieņēmumu dienesta saņemta informācija, ka ne visi sporta nozares pārstāvji interesējušies par valsts pieejamo atbalstu nozarei. Viņa aicināja tomēr izmantot šo iespēju, uzsverot, ka pieteikšanās atbalstam pašreiz ir padarīta iespējami vienkārša.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka atbalsts personām, kas iepriekš strādājušas kā pašnodarbinātie, valstī notiek pēc vienotas kārtības, tādēļ arī treneriem, kuri iepriekš šādā režīmā strādājuši, dīkstāves pabalsts ir salīdzinoši mazs.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzina, ka ministrijai ir zināms par problēmu, kas saistīta ar nepieciešamajām investīcijām sporta haļļu uzturēšanā. Pašreiz tiekot strādāts pie risinājuma par atbalstu nomas maksas veidā pret kvadrātmetriem tirdzniecības centriem, un Aleksejenko pieļāva, ka šādu pašu risinājumu varētu piedāvāt arī sporta hallēm.

Viņš atzina, ka būs nepieciešama saruna ar nozari, lai reāli saprastu, cik liels ir nepieciešamais atbalsts. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka būtu nepieciešams arī runāt par sporta centru atvēršanu. "Neviens atbalsts gala beigās neaizvietos tos ienākumus, kurus veido klienti," sacīja Aleksejenko.

Saeimas apakškomisijas deputāti otrdien uzklausīja sanākušos, tomēr nekāds lēmums pieņemts netika.