Jau vēstīts, ka 18. martā nolēma piešķirt 13,65 miljonus eiro komandu sporta spēļu halles celtniecībai Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99/99c.
"Nav saprotams, kas, kad un pēc kādiem kritērijiem ir pieņēmis lēmumu par augstas gatavības projektiem sporta jomā, ko valstij finansēt no Covid-19 līdzekļiem," saka Latvijas Paralimiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte "Mēs to izjūtam kā spļāvienu sejā un klaji diskriminējošu attieksmi."
"Esam neizpratnē, ka pēkšņi valdība pieņēmusi lēmumu finansēt tādu projektu, kura attīstībai un būvniecībai finansiāls atbalsts no valsts puses nebija paredzēts, tas vismaz oficiālajās sporta nozares pārstāvju sanāksmēs nebija pat plānots. Veids, kādā piešķirts finansējums šī projekta īstenošanai, liek apšaubīt procesa caurspīdīgumu un lēmuma pamatotību," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.
Viņa norāda, ka "saskaņā ar Sporta likumu Latvijas Nacionālā sporta padome izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Taču Nacionālajā sporta padomē šis projekts nav izskatīts. Arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā šāds projekts nav paredzēts."
"Tajā pašā laikā Paralimpiskajam sporta centram, kura būvniecība paredzēta Nacionālajā attīstības plānā un kura īstenošanā līdz šim ieguldīts gandrīz 841 tūkstotis eiro valsts finansējuma, nākamo darbu veikšanai finansējums neatrodas," uzsver Liene Apine.
Par Paralimpiskā sporta centra būvniecību jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi. Tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un paredzēta arī Nacionālajā attīstības plānā.
"Mūsuprāt, Paralimpiskais sporta centrs noteikti var pretendēt uz augstas gatavības projektu. Tam izstrādāts biznesa plāns, iegādāta daļa nepieciešamās zemes, veikta būvniecības priekšizpēte, izstrādāts arhitektoniskās vīzijas mets. Šis projekts ietver vairākus virzienus, ko Eiropa prasa Covid-19 finansējuma ieguldīšanai – tas attiecas gan uz sportu, gan sociālo integrāciju, gan degradēto teritoriju uzlabošanu, gan arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu būvniecībā. Tāpat tas paredz cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un prakses vietas topošajiem fizioterapeitiem un pielāgotā sporta speciālistiem, kas mūsu valstī šobrīd ļoti trūkst," saka Liene Apine.
"Nav saprotams, kādēļ tagad, domājot par Covid-19 finansējuma sadali, steidzamības kārtā tiek atbalstīts jauns, iepriekš neapspriests sporta būves projekts. Nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem un kādā kārtībā tas izvēlēts," saka Daiga Dadzīte, piebilstot: "Mums nav iebildumu pret Komandu sporta spēļu halli kā tādu. Taču valstī ir jābūt skaidrai, caurskatāmai kārtībai un kritērijiem, pēc kādiem tiek pieņemti lēmumi par sporta būvju finansēšanu no valsts līdzekļiem."
"Ņemot vērā, ka Paralimpiskais sporta centrs ir plānots jau kopš 2017. gada, šo valdības lēmumu uztveram kā spļāvienu sejā un klaji diskriminējošu. Tas ir spļāviens sejā visiem sportistiem – gan ar, gan bez invaliditātes, kuriem šobrīd Latvijā nav kur trenēties. Tas ir spļāviens sejā vieglatlētikas, kērlinga, sēdvolejbola, ratiņbasketbola, pludmales volejbola, loka šaušanas, tenisa, iekštelpu airēšanas, džudo, parabadmintona un parašaušanas sportistiem – visiem šiem sporta veidiem ir paredzēta infrastruktūra iecerētajā Paralimpiskajā sporta centrā, kur varēs trenēties sportisti gan ar, gan bez invaliditātes. Bet prioritāri – cilvēki ar dažādu invalididtāti, jo viņiem citviet ir mazāk iespēju. Tur paredzēti arī basketbola āra laukumi un basketbola laukums iekštelpās," turpināja Dadzīte.
"Tas ir spļāviens sejā visiem citiem Nacionālajā attīstības plānā paredzētajiem infrastruktūras projektiem, kas izskatīti valstī noteiktā kārtībā un gaida savu kārtu finansējumam. Tas ir spļāviens sejā visiem Latvijas cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem un viņu vecākiem, kuriem regulāri nepieciešams nodrošināt sporta iespējas veselībai, bet nav sporta infrastruktūras, kur varētu notikt vairāku dienu treniņnometnes vai regulāras nodarbības, kur būtu pielāgotas fizioterapijas telpas un sporta speciālistu pieejamība vienuviet," viņa norādīja. "Visbeidzot, tas ir spļāviens sejā visiem paralimpiešiem, kuri gadiem pārstāvējuši Latviju Eiropas un pasaules čempionātos, Paralimpiskajās spēlēs un veduši mājup augstākā kaluma medaļas. Paralimpieši – gan profesionālie, gan topošie – ir spiesti trenēties kaimiņu zālājos, piemājas šķūnīšos, publiskos parkos un laukumos."
Latvijas Paralimpiskā komiteja ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ar lūgumu izvērtēt lēmuma pamatotību par valsts finansējuma piešķiršanu Komandu sporta spēļu halles būvniecībai no valsts budžeta, kā arī izvērtēt šī lēmuma pieņemšanas procesu un kritērijus.
LPK aicina arī masu medijus, politiķus un tiesībsargājošās institūcijas izvērtēt, vai šis lēmums ir pamatots, pieņemts atbilstoši labas pārvaldības praksei, valstī noteiktajai kārtībai un normatīvajiem dokumentiem.
Paredzēts, ka Latvijas Paralimpiskais sporta centrs ietvers gan multifunkcionālu sporta halli ar pilnībā pielāgotām dienesta viesnīcas istabiņām, kur vienlaicīgi var atrasties 160 cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos, sporta laboratoriju, kērlinga halli, pludmales volejbola laukumus, vieglatlētikas sacensību stadionu ar 1600 skatītāju vietām, ģerbtuvēm un palīgtelpām, vieglatlētikas iesildīšanās stadionu, tenisa kortus ar servisa ēku, šautuvi, kā arī āra basketbola laukumu ar tribīnēm.
Paralimpiskais sporta centrs ir paredzēts kā starptautiski sertificēts sporta komplekss, kur varēs norisināties gan vietēja, gan arī starptautiska mēroga sacensības un čempionāti ne tikai paralimpiskajiem sportistiem, bet arī pārējiem sportistiem.
Jau pērn Latvijas Paralimpiskā komiteja izteica bažas, ka Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos. Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību, projekta nākotne joprojām ir neskaidra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
