Valsts varētu jau laikus noteikt finansējuma apmēru, ko tā, dotējot jauniešu treneru algas, piešķirtu katram sporta veidam, vienu no kardinālākajām sporta skolu sistēmas attīstības idejām min Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kurš norāda uz lielo valsts ieguldījumu tādos populāros sporta veidos kā futbols. Tā nebūt nav vienīgā ideja no IZM puses, kas arī diskusijās rosinājusi finansējuma sadales lēmumu nodot pašu pašvaldību vai sporta federāciju rokās.
Bērnu un jauniešu sporta skolas 2022. gadu sagaidījušas, dotācijā no valsts saņemot par 3,012 miljoniem mazāk nekā nepieciešams visu treneru algām. Šī summa kopš 2018. gada, kad valsts pēdējo reizi pilnībā nosedza treneru atalgojumu, pamazām kāpusi, bet šobrīd vietām jau tiek apsvērta treneru atlaišana, savukārt citviet tiek izskatīta iespēja neveidot jaunas mazāko bērnu treniņu grupas.
Kas tad veidojis šādu situāciju? Portāls "Delfi" divos līdz šim publicētos rakstos atspoguļojis sporta skolu nostāju, kā arī ieskicējis problēmas, kuras izjūt sporta spēļu pārstāvji. Savukārt stundu ilga saruna ar Sporta departamenta direktoru Edgaru Severu palīdzēja rast skaidrību par mehānismiem, ar kuriem IZM plāno atrisināt situāciju. Severs neslēpj, ka dažas idejas saucamas par kardinālām.
Privāto iestāžu noslogotā sistēma
"Ja šie 7300 tūkstoši bērnu sistēmā būtu ienākuši "no ielas", mēs par to priecātos vairāk," uz piecu gadu laikā piedzīvotu bērnu skaita pieaugumu norāda Severs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
