Latvijas sportisti, kuri piedalīsies Pekinā gaidāmajās 2022. gada paralimpiskajās spēlēs, atsakās sacensties ar sportistiem no Krievijas, trešdien Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atklāja Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte. Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) valde vēlāk lēma, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti tomēr varēs piedalīties Pekinas paralimpiskajās spēlēs.
Latvijas sportisti jau svētdien devās uz Pekinu, kur piektdien tiks atklātas 2022. gada paralimpiskās spēles. LPK esot bijusi viena no pirmajām organizācijām, kas iestājusies pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību šajās spēlēs.
"Mēs bijām starp pirmajām četrām organizācijām – trīs Baltijas valstis un Polija –, kas lūdza paralimpiskās komitejas prezidentu savas kompetences ietvaros noteikt sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem," stāsta Dadzīte.
Šai nostājai vēlāk pievienojušās arī vairākas citas valstis, uzsvēra LPK vadītāja. Neviena no komitejām arī nav piekritusi Starptautiskās paralimpiskās komitejas (IPC) idejai, ka sportisti varētu startēt zem neitrāla karoga, uzsvēra Dadzīte.
"Protams, ka mūsu nostāja ir, lai Krievijas un Baltkrievijas sportisti brauc mājās. Viņiem šoreiz te nav ko darīt. Mūsu sportisti attiecīgi pateikuši – ja gadījumā krievus pielaidīs paralimpiskajām spēlēm, tad viņi viennozīmīgi atsakās spēlēt pret Krieviju. Mēs kā paralimpiskā komiteja arī to atbalstām," saka Dadzīte.
IPC valde gan vēlāk tāpat lēma, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti varēs piedalīties Pekinas paralimpiskajās spēlēs kā neitrāli atlēti.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta departamenta departamenta direktors Edgards Severs minētajā sēdē aicināja sporta nozares būt solidārām un ierobežot jebkādu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Par norobežošanos tiek uzskatīts aizliegums sportistiem un komandām no Krievijas vai Baltkrievijas piedalīties Latvijā organizētajās sporta sacensībās, tai skaitā starptautiskās sporta sacensības.
Papildus sporta nozares pārstāvji tiek aicināti nepiedalītie sporta treniņos un sacensībās šajās valstīs. Ja tomēr kāds sportists izlemj piedalīties treniņos vai sacensībās Krievijā vai Baltkrievijā, tad ir aizliegts izmantot valsts budžeta līdzekļus, kurus sporta organizācijas, sportisti un sporta dalībnieki saņem savas darbības nodrošināšanai.
Severs lūdza Latvijas sporta federācijas un apvienības vērsties attiecīgo sporta veidu starptautiskajās sporta federācijās un citās organizācijās un aicināt tās pieņemt tādu pašu nostāju.
Funkcionārs iepazīstināja arī ar Sporta likuma grozījumiem, kurus plānots iesniegt izskatīšanai valdībai. Grozījumos paredzēts noteikt, ka Latvijas komandām ir aizliegts piedalīties citu valstu, kas nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Šveices Konfederācija un Apvienotā Karaliste, sacensībās, kā arī sacensībās, ja vairāk nekā puse to dalībnieku nav reģistrēti iepriekš minētajās teritorijās.
Papildus Sporta likumā plānots ieviest grozījumu, kas aizliegtu organizēt sporta sacensības, ar valstīm, kas nav iepriekš minētās teritorijas.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers skaidroja, ka komiteja kopš militārā uzbrukuma sākuma aktīvi strādā, lai publiski nosodītu militāro agresiju pret Ukrainu. LOK darbība ir bijusi nepārtraukta, veidojot videokonferences ar Baltijas valstu nacionālo olimpisko komiteju prezidentiem, izsakot draudus atsaukt Latvijas dalību Eiropas jaunatnes ziemas olimpiādē, ja tajā piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportisti, veidojot ikdienas konsultācijas ar dažādām sporta organizācijām un darot daudz ko citu.
Tikmers sola šīs nedēļas laikā tikt skaidrībā ar praktiskās palīdzības piedāvāšanas iespējām. Uzmanība tiek pievērsta arī sportistiem Ukrainā, kuriem ir nepieciešams darbs. Piemēram, tiek runāts ar ukraiņu fizioterapeitu, kas plāno ārstēt sportistus Latvijā.
Latvijas Basketbola savienības vadītājs Raimonds Vējonis skaidroja, ka savienība aktīvi aicina dažādas sporta federācijas publiski nosodīt Krievijas un Baltkrievijas militāro darbību. Vējonis atzina, ka katra federācija pauž savu viedokli citādāk un savā tempā, bet lielākoties visas federācijas jau ir paudušas savu nostāju pret militārajām darbībām.
Jau ziņots, ka IZM ministre Anita Muižniece (JKP) vērsusies pie visām Latvijas sporta organizācijām, sporta bāzēm, sportistiem, treneriem, sporta darbiniekiem un visas sporta kopienas, aicinot solidarizēties ar Ukrainu un Ukrainas cilvēkiem, norobežojoties no jebkādas sadarbības ar Krievijas un Baltkrievijas institūcijām un to pārstāvjiem, kā arī šo valstu sporta organizācijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!