Kā iepriekš informēja izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) pārstāve Marta Mackeviča, grozījumi paredz aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām, neatkarīgi no to juridiskā statusa, piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās, kā arī komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas.
Likumprojekts paredz, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļa amatu, kā arī atzītās sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāja amatu nedrīkstēs ieņemt personas, kuras ir citu valstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, kā arī personas, kuras bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki.
Aizliegums neattieksies uz personām, kas bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki.
Jau iepriekš Muižniece uzsvērusi, ka nav pieļaujams, ka personas, kuras darbojušās bijušajos drošības dienestos, ieņem amatus atzītās sporta federācijās, kas pilda valsts deleģētos uzdevumus. Tieši bijušo drošības dienestu darbinieku darbība šādās institūcijās var mazināt uzticēšanos demokrātiskām institūcijām.
"Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums un pieprasa steidzamus risinājumus, tostarp pārtraukt Latvijas sporta komandu dalību Krievijā un Baltkrievijā organizētās sporta sacensībās, it īpaši nacionālajos čempionātos," norāda Saeimas deputāts, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš (K).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!