Aptauja: 80% vecāku uzskata, ka sports uzlabo jauniešu mentālo veselību

Sarunas "Esi līdzsvarā" laikā eksperti secināja, ka vērojama tieša korelācija starp jauniešu fizisko un mentālo veselību – bez sportiskām aktivitātēm ikdienā nevar notikt personības attīstība, kas ir būtiska, veidojot savstarpējas attiecības, un ir priekšnoteikums strukturēta un sabalansēta dzīvesveida veidošanai, kā arī samazina mentālās veselības problēmu iespējamību.

Sabalansēts dzīvesveids, kur vienlīdz būtiska nozīme ir ķermeņa fiziskajai attīstībai un mentālās veselības stiprināšanai, ir optimāls harmoniskas personības attīstībai, kā arī ir pamats bērnu un jauniešu nākotnes izvēlēm un to panākumiem. Tāpēc sarunas "Esi līdzsvarā" gaitā eksperti identificēja būtiskākos virzienus, kas jāņem vērā, lai iedzīvinātu veselīga dzīvesveida pamatus bērnos un jauniešos.

Veiktās aptaujas dati liecina, ka 44% no aptaujātajiem vecākiem uzskata: viņu bērnu dzīvesveids pēdējā laikā ir kļuvis mazkustīgāks Covid-19 pandēmijas ietekmē (25% vecāku norāda, ka mazkustīguma palielināšanos ietekmēja arī īslaicīga nepieejamība sporta infrastruktūrai, piemēram, sporta zālēm, baseiniem, u.c.). Dzīve pandēmijas apstākļos mainīja daudzas ierastas rutīnas un ikdienas paradumus, tostarp, liela daļa dzīves pastiprināti noritēja digitālajā vidē, un tas ir atstājis iespaidu bērnu un jauniešu dzīvēs.

Kā sarunā atzina bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, ir nepieciešams kustību padarīt par daļu no dzīvesveida jau no bērnības, jo tas veido cilvēka attiecības ar apkārtējiem – rada piederības sajūtu, uzlabo emocionālo pašsajūtu, veido ieradumus, spēju saprast un novērtēt likumsakarības, kas ir noderētu pilnvērtīgai jaunieša nākotnes dzīvei. Struktūru dzīvē sniedz strukturētas fiziskas aktivitātes bērniem. Bērnu un pusaudžu emocionālai attīstībai, kas notiek līdz pat 25 gadu vecumam, ir būtiska ārējā struktūra, kas spēj saturēt kopā dzīvi. Tāpēc sports ir labs piemērs, ko labi novērojām arī pandēmijas laikā. Brīdī, kad sabruka ārējā struktūra, parādījās dažādas grūtības, it īpaši attiecībā uz emociju regulēšanas spējām.

Ja agrāk kustības un sportošana bija uzskatāma par lielu daļu no bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām, tad mūsdienās konkurence ir pieaugusi, un bērni atrod jaunus veidus, kā pavadīt laiku. Aptaujas dati rāda, ka no digitālās vides neaiziesim prom – 71% vecāku norāda, ka tieši digitālā vide, piemēram, e-sports, sociālo tīklu lietojums utt. viņu bērniem aizņem pārāk daudz laika, kas ir iemesls, kāpēc tie ir kļuvuši mazkustīgāki, bet 51% vecāku norāda, ka viņu bērniem neinteresē sports. Ņikita Bezborodovs norādīja, ka ja sports nav interesants, tad patiešām ir jākonkurē. Digitālā vide sniedz ļoti ātru un ļoti stimulējošu saturu. Tāpēc ir jāmaina veids, kā mēs domājam un runājam par sportu. Ir atkal jārod spēles elements, kas var ieinteresēt bērnus un jauniešus nodarboties ar sportu. Spēlēšanās ir galvenais uzdevums bērna vecumā, jo caur spēlēm mēs apgūstam prasmes. Ja digitālā vide sniedz iespēju spēlēties, bet sporta stundā šīs iespējas iztrūkst, tad konkurence ir zaudēta uzreiz. Viedoklim piekrīt arī taku skrējiena Stirnu Buks izveidotājs Rimants Liepiņš, kurš norādīja, ka: "Lai sports būtu pievilcīgs, būtisks ir arī pievilcīgs iepakojums. Ir jābūt šim spēles momentam, inventāram, sakārtotai infrastruktūrai. Ja mēs vēlamies konkurēt ar datorspēlēm vai sociālajiem tīkliem, mums sports kā produkts ir jāpadara tik garšīgs, lai bērniem būtu degsme par to."

Aptaujā 41% vecāku norāda, ka viņu ģimenēs nav ierasts aktīvs dzīvesveids. Tajā pat laikā vecāki uzskata, ka lielāko motivatoru lomas, domājot par jauniešu iesaisti sportošanā, ieņem sporta nodarbību treneri (ārpusskolas aktivitātēs), paši vecāki, skolas sporta skolotāji, kā arī jauniešu draugi un paziņas. Runājot par ģimeni, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka tieši tur slēpjas bērna un jaunieša sākotnējā interese par sportošanu, tāpēc ir būtiski, ka vecāki sniedz bērnam palīdzību atrast viņam piemērotākās un interesantākās nodarbības, atbalstot, kad tas nepieciešams, kā arī vecākiem pašiem jāsporto, lai rādītu bērnam piemēru, motivētu viņu un palīdzētu rast ticību saviem spēkiem. "60% no Latvijas iedzīvotājiem nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tie esam mēs, vecāki. Tad kāpēc mēs gribētu, lai ar sportu nodarbotos 100% bērnu," par piemēra rādīšanu jauniešiem vēstīja Rimants Liepiņš. Arī četru meitu tēvs Armands Simsons pauda viedokli, ka ģimenēs ir nepieciešami pozitīvi piemēri, kas efektīvi darbojas kā motivatori un rīcības iniciētāji: "Manas meitas ietekmējas cita no citas, un var redzēt sniega bumbas efektu. Tāpēc arī vecākiem ir jārāda piemērs, kas motivē un veido šo sniega bumbas efektu, kura velšanu lielumā pārņem bērni. Tāpēc arī bērni ņem piemēru no saviem vecākiem, kuriem jāizvēlas – kustēties un sportot vai arī sēdēt savās ierīcēs un nedarīt neko."

Sarunā labākos ieteikumus līdzsvarotai dzīvei sniedza jomas eksperti – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Latvijas Olimpiskās komitejas projekta Sporto visa klase vadītāja Lilita Mitrofanova, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe, Krimuldas vidusskolas sporta skolotāja Antra Šverna, taku skrējiena Stirnu Buks izveidotājs Rimants Liepiņš, kā arī četru bērnu tēvs un raidījuma SuperBingo vadītājs Armands Simsons.