Neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā gadadienas viņš uzsvēra, ka "šobrīd nav īstais brīdis ļaut sportistiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi atkal startēt starptautiskās sacensībās".
"Pēdējo nedēļu laikā ir karadarbība, īpaši uzbrukumi civiliedzīvotājiem, ir pastiprinājusies," pamato Burmesters.
Jau ziņots, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kuru vada vācietis Tomass Bahs, ir paziņojusi, ka pēta "ceļu", lai ļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem 2024.gadā piedalīties Parīzes spēlēs zem neitrāla karoga.
Tas izraisīja Ukrainas amatpersonu dusmas un daudzu rietumu valstu jautājumus.
Burmesters atgādina, ka atļauja krieviem startēt zem neitrāla karoga viņu valsts nesenā dopinga aizlieguma laikā nav devusi rezultātus.
"Būtu jāgarantē patiesa neitralitāte. Nevajadzētu nēsāt nekādus karogus, nacionālos simbolus vai krāsas un atskaņot himnas. Jāskatās, kā kaut ko tādu varētu garantēt. Tādas ainas kā Phjončhanā, Tokijā vai Pekinā nedrīkst pieļaut Parīzē," viņš teica.
Vēstulē mēneša sākumā vairāk nekā 30 valstis, tostarp Francija, Lielbritānija, Zviedrija, Polija, ASV un Kanāda, pauda bažas par to, kā sportisti varētu būt neitrāli, jo īpaši ņemot vērā "spēcīgās saites un piederību starp Krievijas sportistiem un Krievijas militārpersonām".
"Būtu jānodrošina, lai no Krievijas vai Baltkrievijas nestartētu sportisti, kuri aktīvi atbalsta karu," sacīja Burmesters.
Vēstulē SOK tika lūgts sniegt "precizējumus" par Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nepieciešamo neitralitāti 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.
SOK atbildēja, ka vēstulē ir ignorētas Krievijas un Baltkrievijas sportistu cilvēktiesības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
