Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) un ANO eksperti nez kāpēc piemirst par Ukrainas sportistu cilvēktiesībām, kad cenšas atjaunot Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās, atgādina Vācijas olimpiskās sporta konfederācijas (DOSB) konsultante cilvēktiesību jautājumos, Erlangenas-Nirnbergas Universitātus pblisko tiesību, starptautisko publisko tiesību un cilvēktiesību katedras vadītāja Patrīcija Vītere.
SOK jau divus mēnešus neslēpj centienus atjaunot starptautiskā sporta apritē agresoru Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, kā arī nav pateikusi stingru "nē" Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalībai jebkādā statusā Parīzes olimpiskajās spēlēs. Kā vienu no saviem argumentiem SOK min ANO neatkarīgo ekspertu - grieķietes Aleksandras Ksantaki un indietes Ašvini KP – ziņojumu, kurā abas speciālistes aicina atļaut visiem agresorvalstu pārstāvjiem piedalīties sporta sacensībās.
"Jautājums ir, vai piedāvātie (Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanās) nosacījumi ir pietiekami, lai garantētu Ukrainas sportistu cilvēktiesības. Vai tie ir samērīgi un vai tie ir adekvāti, lai novērstu, ka sporta pasākumus ļaunprātīgi izmanto kara propagandai," norāda Vītere. "Diemžēl ne SOK, ne īpašais referents par to nerunā paziņojumā, taču tas ir ļoti svarīgi, aplūkojot atgriešanās jautājumu."
Marta vidū WTA turnīrā Indianvelsā ukraiņu tenisiste Ļesja Curenko pēc panikas lēkmes attiecās doties laukumā pret baltkrievieti Arinu Sabaļenku. "Kādēļ neviens nerunā par ukraiņu diskrimināciju? Mēs dzirdam tikai par Krievijas sportistu diskrimināciju. Bet kā tad ukraiņi?"
Lielākās problēmas šobrīd sev radījusi Starptautiskā Paukošanas federācija (FIE), kas ļāvusi sacensībās kā neitrāliem atlētiem startēt Krievijas un Baltkrievijas paukotājiem. Protestējot pret šādu lēmumu, vairāki simti paukotāju nosūtījuši vēstuli FIE, bet daudzas valstis atteikušās rīkot sacensības ar agresoru dalību.
"Mēs runājam par dzīvībām, nevis par piedalīšanos sacensībās," uzsver Vācijas paukotāja Lea Krīgere.
"Mums ir jādara viss, lai Krievijas un Baltkrievijas sportisti netiek (uz Parīzes olimpiskajām spēlēm) viņu valstu darbības un propagandas dēļ. Kā sportiste es gribētu doties uz olimpiskajām spēlēm, bet kā Ukrainas pilsone es nevaru iedomāties, kā varētu sēdēt blakus viņiem, ja viņi atbalsta karu vai klusē par to," sašutusi ir 2008. gada olimpisko spēļu čempione paukošanā komandu sacensībās Olga Harlana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
