Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadībai - prezidentam, ģenerālsekretāram un Izpildkomitejas locekļiem - tiks noteikts valsts amatpersonu statuss, otrdien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Sporta apakškomisiju informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītāja Ginta Ozola.
Šomēnes publiskajā telpā izskanēja aizdomas par iespējamu interešu konfliktu, LOK prezidenta Žorža Tikmera dzīvesbiedrēm nonākot vienu un to pašu ar LOK saistītu uzņēmumu dalībnieku rindās. Pats Tikmers iespējamos interešu konfliktus noraidīja.
LOK juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis komisijas sēdē atzīmēja, ka pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paziņojuma, ka LOK vadītājs nav valsts amatpersona, un pašas LOK veiktās situācijas izpētes pilnīgi droši var teikt, ka patlaban ne faktisks, ne šķietams interešu konflikts nepastāv.
"Šobrīd varam diskutēt par kādas pagātnes situācijas izpēti," teica Keselis.
LOK Ētikas komisija esot sasaukusi sēdi šī jautājuma izskatīšanai, savukārt LOK administrācija vērsusies pie olimpiskajiem centriem, lūdzot sniegt informāciju, vai tie ir sadarbojušies ar medijos minētajiem uzņēmumiem.
LOK juridiskā dienesta vadītājs arī atgādināja, ka februārī LOK Izpildkomiteja apstiprināja "Interešu konflikta vadlīnijas", kas pat dažviet esot stingrākas par to, kas noteikts interešu konflikta likumā.
Tikmēr Ozola stāstīja, ka pagājušā gada nogalē KNAB vērsies gan IZM un Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lūdzot izvērtēt, vai LOK amatpersonas ir atzīstamas par valsts amatpersonām.
IZM vērtējumā LOK amatpersonām šādu statusu var piešķirt, balstoties uz likuma punktu, kas atrunā, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.
"Pirmdien esam saņēmuši atbildi no VID, kas arī atzīst, ka ir piemērojams interešu konflikta regulējums un LOK amatpersonas - ģenerālsekretārs, prezidents un Izpildkomitejas locekļi - atzīstami par valsts amatpersonām," stāstīja Ozola.
Līdz ar to IZM lūgs informāciju no LOK, lai 15 dienu laikā varētu iesniegt VID precizētus ministrijas un tās pārraudzībā esošo struktūru valsts amatpersonu sarakstus.
Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) norādīja, ka nav bijis pareizi iepriekš nenoteikt LOK vadībai valsts amatpersonu statusu.
"Šajā situācijā, piemēram, KNAB nevar uzsākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ir bijusi taisnība vai nē," teica Daugavietis.
Deputāts Rihards Kols (NA) atzīmēja, ka apakškomisija var izdarīt tikai secinājumus, ko varētu uzlabot, piemēram, šajā situācijā iesakot piemērot valsts amatpersonu status.
"Vai ir vai nav bijis interešu konflikts - tas ir KNAB darbs, tāpēc mēs šeit neko nevaram izsecināt un pieņemt kādus mērus," situāciju komentēja Kols.
Deputāts Oļegs Burovs (LPV) pievienojās Kola teiktajam, norādot, ka no malas šī situācija izskatās vairāk kā cīņa par varu organizācijā, un apakškomisijai tajā nevajadzētu iesaistīties.
"Neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, bet man šķiet, ka šis pasākums ir pārāk politizēts. Mums vajadzētu distancēties no šīs lietas. Es nekādā gadījumā neesmu Tikmera kunga advokāts, bet mēs arī neesam prokurori. Aicinu nepolitizēt šo lietu," uzsvēra Burovs.
LOK un Latvijas Basketbola savienība (LBS) šomēnes iesaistījās publiskā un konfliktējošā viedokļu apmaiņā pēc tam, kad Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studijas" intervijā ar LOK prezidentu Tikmeru atklātībā nāca informācija par viņa bijušo un esošo ģimenes locekļu iesaisti uzņēmos, kas sniedz pakalpojumos olimpiskajiem centriem.
LTV sporta ziņu redakcija ziņoja, ka vairāki ar Tikmeru saistīti uzņēmumi bijuši ilggadēji piegādātāji LOK un tās paspārnē esošajiem olimpiskajiem centriem. Dažiem no tiem tas bijis laikā, kad Tikmers bija LOK viceprezidents un ģenerālsekretārs, bet pāris - kad viņš jau kļuvis par LOK prezidentu.
LTV guva apstiprinājumu informācijai par pieciem uzņēmumiem - SIA "SC Kafe", SIA "Ice Ring", SIA "Plus Fitness", SIA "Express Travel" un SIA "Rumba koģenerācija" -, kuros līdzīpašnieces kādā brīdī bijušas vai joprojām ir Tikmera bijusī sieva Gita Ducmane un tagadējā dzīvesbiedre Inese Celmiņa. Trīs uzņēmumos Celmiņa kļuvusi par līdzīpašnieci Ducmanes vietā, kad Tikmers no Ducmanes šķīries.
Šo uzņēmum darbības nozares ir ēdināšana, trenažieru īre, slidotavas piegāde, koģenerācija un ceļošanas pakalpojumi. Atsevišķos uzņēmumos kapitāldaļas pieder arī bijušā LOK prezidenta Viļņa Baltiņa dzīvesbiedrei un bijušā finanšu direktora Alda Āboliņa meitai, ziņo LTV.
Tikmers saistībā ar izskanējušo informāciju paziņojis, ka varot saskatīt LBS vēlmi īstenot pret viņu vērstu nomelnošanas kampaņu cīņā par ietekmi LOK.
Savukārt LBS prezidents Raimonds Vējonis noraidījis Tikmera mēģinājumu publiskajā telpā izskanējušās ziņas par viņa iespējamo interešu konfliktu saistīt ar LBS un aicinājis Tikmeru publiski atvainoties LBS. Vējonis negrasās pretendēt uz LOK prezidenta amatu, bet uzskata, ka no tā būtu jāatkāpjas Tikmeram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
