Kopumā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas locekļi neiebilst pret amatpersonas statusu, atzina aptaujātie pārstāvji.
No pārvaldības viedokļa raugoties, prakse noteikt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas locekļiem valsts amatpersonu ierobežojumus ir normāla, teica komitejas locekle Gunta Vaičule.
LOK Izpildkomitejā strādājošais sporta žurnālists Armands Puče pauda, ka kopumā darbība organizācijā ir brīvprātīga un to veic cilvēki, kas ir ieinteresēti nozares attīstībā Latvijā.
"Gan jau būs kāds, kas šī iemesla dēļ aizies," pieļāva Puče, piebilstot, ka viņa dalību tas LOK neietekmēs.
Jau ziņots, ka LOK vadībai - prezidentam, ģenerālsekretāram un Izpildkomitejas locekļiem - tiks noteikts valsts amatpersonu statuss. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūgs informāciju no LOK, lai 15 dienu laikā varētu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) precizētus ministrijas un tās pārraudzībā esošo struktūru valsts amatpersonu sarakstus.
LOK Atlētu komisijas vadītāja, vieglatlēte Vaičule atzīmēja, ka regulējums noteikti būtu jāattiecina uz Valdi, kas LOK gadījumā sastāv no organizācijas prezidenta un ģenerālsekretāra, tajā pat laikā viņa gatava turpināt darbu IK, ja ierobežojumi noteikti arī Izpildkomitejas locekļiem. Savulaik, strādājot par konsultanti juridiskajos jautājumos un pildot pienākumus iepirkumu komisijā, Vaičulei bija valsts amatpersonas statuss.
"Darbojoties brīvprātīgi, kā tas šobrīd ir Izpildkomitejā un vadot Atlētu komisiju, šādi papildu pienākumi man prieku nesagādātu. No pārvaldības viedokļa, protams, šī ir normāla prakse. Arī likums par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā tad būtu piemērojams un, iespējams, palīdzētu sporta sabiedrībai viest lielāku uzticību sporta organizācijām," atzina Vaičule.
IZM vērtējumā LOK amatpersonām šādu statusu var piešķirt, balstoties uz likuma punktu, kas atrunā, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
