Reaģējot uz Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) un citu nacionālo paralimpisko komiteju iebildumiem pret Starptautiskās paralimpiskās komitejas (IPC) pieņemto lēmumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs 2024. gadā, Eiropas Paralimpiskā komiteja informējusi tās biedrus par plānu organizēt ārkārtas ģenerālo asambleju februāra beigās vai marta sākumā, aicinot Latviju un LPK kļūt par šis ģenerālās asamblejas organizatoriem.
Pēc IPC lēmuma pielaist Krievijas un Baltkrievijas sportistus Parīzes Paralimpiskajām spēlēm kā neitrālos sportistus, vairākas Eiropas valstis, tostarp – Latvija, vērsās pie Eiropas Paralimpiskās komitejas ar aicinājumu rīkot ārkārtas ģenerālo asambleju, lai vienotos par tālāko Eiropas valstu rīcību un nostāju šajā jautājumā. Eiropas Paralimpiskās komitejas prezidents Raimons Blondels norādīja, ka Latvija ir bijusi pirmā valsts, kas uzreiz pēc Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmuma parādīja skaidru nostāju jautājumā par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes Paralimpiskajās spēlēs, tādēļ ārkārtas ģenerālās asamblejas organizēšana uzticēta Latvijai.
"Lai gan varētu šķist, ka Latvija ir neliela valsts, Pasaules paralimpiskā sporta arēnā Latviju varētu ierindot starp lielvalstīm – ne tikai runājot par augstajiem panākumiem, ko mūsu parasportisti gūst, bet arī jautājumos par atbalstu Ukrainai. Tieši pateicoties Latvijas Paralimpiskās komitejas iniciatīvai, kurai pēc mūsu aicinājuma pievienojās vēl 13 Eiropas valstis, Eiropas Paralimpiskā komiteja lēma par ārkārtas ģenerālās asamblejas organizēšanu. Mēs piedāvājām Latviju kā potenciālo kandidātvalsti šīs asamblejas rīkošanai, un mūsu piedāvājums saņēmis atbalstu ne tikai no pašas Eiropas jumta organizācijas, bet arī no citiem Eiropas kolēģiem," saka Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!