Jāpiebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pirmdien vērsa uzmanību uz piemēriem pagātnē, kad valstis morālu apsvērumu dēļ ir boikotējušas olimpiskās spēles. To Mieriņa sacīja kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku. Gala vārdu Latvijas dalības jautājumā teiks Latvijas Olimpiskā komiteja, vienojoties ar Latvijas sportistiem.
Pirmdien Latvijas Olimpiskā komiteja turpināja sarunas par to, kā reaģēt uz šādu SOK paziņojumu. Kā stāsta Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, sākumā paredzēts sagaidīt Ukrainas pārstāvju rīcības plānu. "Šobrīd vēl konkrētu lēmumu, ko varētu pateikt, kas ir pieņemts, vēl nav. Mums bija nedēļas nogalē un šodien savstarpējās sarunas ar Skandināvijas un Baltijas kolēģiem. Mēs gaidām ziņas no pašiem ukraiņiem. Viņi ir solījuši tuvākajā laika posmā formulēt gan no Olimpiskās komitejas, gan no sporta ministra paša. Tas ir Olimpiskās komitejas prezidents. Tad arī tālāk mēs varēsim secināt, kādi varētu būt rīcības plāni."
SOK norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ tā lēmusi par labu agresorvalstu dalībai olimpiskajās spēlēs, ir cilvēktiesības. Tas nozīmē arī to sportistu pielaišanu olimpiskajām spēlēm, kuru valsts olimpiskās komitejas ir diskvalificētas. "Delfi" sporta redaktors Uldis Strautmanis: "Ko katru reizi, pēc kārtējā Krievijas vai SOK izgājiena, šajā gadījumā, es likšu vienādības zīmi, starp SOK un Krieviju, kārtējiem paziņojumiem, par olimpiskajām spēlēm. Cik ir Ukrainas sportisti un sporta kopienas cilvēki gājuši bojā karā, kas paliek ar šo cilvēku tiesībām? Viņiem vairs nebūs tiesību nekur piedalīties. Kas paliek ar tiem tūkstošiem ukraiņu bērnu, viņiem nav iespējas nodarboties ar sportu, kādas ir viņu tiesības?"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv