Agresorvalstis olimpiskajās spēlēs: Saeima aicinās Franciju neielaist Krievijas un Baltkrievijas sportistus

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāti diskutēja par Latvijas sportistu dalību Parīzes Olimpiskajās spēlēs.

Gan Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji aicināja turpināt uzturēt vienotu Latvijas nostāju par SOK lēmumu pieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs. Tikmēr Latvijas Paralimpiskās komitejas ieskatā jautājuma risināšanā būtu jāiesaistās arī Ārlietu ministrijai.

Ne visās valstīs esot skaidra un vienota izpratne par to, kāda Krievija ir kā agresorvalsts, apgalvoja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV). Viņa aicināja palīdzēt ukraiņiem veikt skaidrojošo darbu, lai motivētu citas valstis pieņemt skaidrākus un nosodošākus lēmumus. "Tas, ko mēs varam darīt, ir uzturēt viedokli un skaidru pozīciju, ka SOK lēmums ir aukstasinīgs, amorāls, un mums tas nav pieņemams," uzsvēra Reinberga.

Ja SOK lēmumu nemaina, par turpmāko Latvijas rīcību esot nepieciešams konsultēties ar pašiem sportistiem, kuriem būtu jādomā, uz kādām atrunām varētu piekrist dalībai ar sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas. Tie varētu būt "ļoti skaidri nosacījumi", piemēram, formāls ētikas kodekss.

LOK ieskatā, būtu jāuztur vienots spiediens uz starptautiskajiem sponsoriem. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks aicināja nepieņemt lēmumu "uz emocijām", norādot, ka laiks lēmumu pieņemšanai vēl esot pietiekams. Ja Latvija tomēr izšķirsies par nepiedalīšanos, tam var būt noteiktas sekas, piemēram, finansējuma ierobežošana, brīdināja Lejnieks.

LOK Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule atklāja, ka šobrīd lielākā daļa citu valstu sportistu varētu atbalstīt SOK nesen pieņemto lēmumu. "Droši vien viņiem, neesot kaimiņvalstīs ar Krieviju un Baltkrieviju, varbūt nav īsti skaidrs, kāds politisks instruments šajās valstīs ir sports," viņa sacīja, paužot bažas, vai būtu iespējams mainīt sportistu nostāju.

Ukraina turpina uzklausīt tās sportistu nostāju, tāpēc lēmums par dalību vēl nav pieņemts. Ukrainas Atlētu komisija šobrīd gan neizskata Olimpisko spēļu boikotu, atklāja Vaičule. Tā vietā tiek apkopota informācija par situācijām, kad sportisti ar neitrālu statusu ir piedalījušies starptautiskās sacensībās, un kā situāciju atspoguļo Krievijas un Baltkrievijas mediji. Savākto informāciju Ukraina nodos SOK "un darīs visu iespējamo, lai šādas situācijas neatkārtotos Olimpiskajās spēlēs".

Kopsēdē deputāti vienojās vērsties pie Francijas parlamenta ar aicinājumu neielaist valstī Krievijas un Baltkrievijas sportistus, kā arī pie starptautiskajiem sponsoriem. Pie jautājuma par Latvijas sportistu dalību Olimpiskajās spēlēs deputāti varētu atgriezties pēc mēneša.

Jau ziņots, ka SOK 8.decembrī, neņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Patlaban neitrālu sportistu statusā olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas.

Jautājumā par 2024.gada olimpiskajām spēlēm Parīzē Latvija, pirmkārt, gaidīs pašas Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību, iepriekš informēja IZM. IZM skaidro, ka pašlaik esot iespējami dažādi rīcības scenāriji. Publiskā telpā kā viens no risinājumiem ir izskanējis panākt, lai SOK atceļ savu lēmumu.

Par nodomu nestartēt Parīzē, ja tur neitrālo sportistu statusā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti, jau paziņojuši olimpiskie čempioni 3x3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis un Agnis Čavars.