Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs negrasās atkāpties no idejas pielaist Krievijas un Baltkrievijas sportistus dalībai 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, noprotams no organizācijas vadītāja teiktā Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag".
Jau ziņots, ka SOK 8. decembrī, neņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem.
Vairākas valstis, tajā skaitā Latvija, kritizējušas šo lēmumu, taču par olimpisko spēļu boikotu neviena no nacionālajām olimpiskajām komitejām nav paziņojusi.
"Kāpēc lai Ukraina sodītu pati savus atlētus, atņemot viņiem olimpisko sapni, par to, ka Krievijas armija iebruka Ukrainā?" laikraksts citē Baha teikto.
"Tas, ka tu neizpildi katru Ukrainas prasību, nenozīmē, ka tu atbalsti karu, īpaši ņemot vērā to, ka kopš kara sākuma esam nepieredzēti solidāri atbalstījuši Ukrainas sportistus," turpināja Bahs.
SOK prezidents atzīmēja, ka šāds lēmums nekādā veidā nemainīs karadarbību Ukrainā, un atkārtoja SOK nolikumā teikto par sportistu atbilstību neitrālā atlēta statusam. Viņa ieskatā, ja lēmums neapmierina ne vienu, ne otru pusi, SOK ir panākusi labu līdzsvaru.
SOK priekšnosacījumi šādiem sportistiem ir tādi paši kā martā publicētajām rekomendācijām starptautiskajām sporta veidu federācijām un sacensību rīkotājiem. Tajās teikts, ka sportisti sacensībās var piedalīties tikai kā individuāli pārstāvji, nevis kā komandu dalībnieki.
Sportisti un apkalpojošais personāls, kas aktīvi atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā, nedrīkst piedalīties sacensībās. Tāpat startēt nedrīkst sportisti un sacensībās piedalīties apkalpojošā personāla pārstāvji, kuri ir Krievijas vai Baltkrievijas spēka struktūru darbinieki.
Sportistiem jāatbilst arī starptautisko federāciju antidopinga noteikumiem, kā arī šo valstu karogi, himnas un nacionālie simboli netiks demonstrēti sacensību laikā.