Sportisti, kuri piedalīsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, varēs brīvi izteikt savu viedokli par jebkuru jautājumu visās norises vietās, izņemot piecas: atklāšanas un noslēguma ceremonijā, medaļu pasniegšanā, sacensību laikā un uzturēšanās laikā olimpiskajā ciematā.
Mikszonas, kurās sportisti ierasti tiekas ar medijiem, preses centri, preses konferences, intervijas, komandu sanāksmes, tradicionālie vai digitālie mediji, sociālie tīkli un pirmssacensību brīži (iesildīšanās telpa, sportista prezentācija utt.) būs vietas, kur atlētiem dalīties ar saviem viedokļiem, taču - arī ar ierobežojumiem.
Parīzes olimpisko spēļu dalībniekiem savu viedokļu izteikšanā esot jārespektē olimpisma pamatprincipi, jāatturas no uzbrukumiem personām, organizācijām vai valstīm, jāievēro savas olimpiskās komitejas vai federācijas norādījumi un jāizvairās būt "traucējošiem".
Traucējoša uzvedība, piemēram, ietver izteiksmes veidus citu sportistu prezentāciju vai himnu laikā, vai karoga vai uzraksta demonstrēšanu tajā brīdī.
Par šo noteikumu neievērošanu var tikt piemērots disciplinārsods. Ierobežojumu mērķis ir līdzsvarot vārda brīvību ar cieņpilnas un uz konkurenci vērstas vides uzturēšanu Parīzes olimpisko spēļu laikā.
Tokijas olimpiskajās spēlēs sportisti savus viedokļus varēja paust brīvi, kaut gan iepriekš tas bija pilnībā aizliegts. Piemēram, Lielbritānijas, Čīles, ASV, Zviedrijas un Jaunzēlandes sieviešu futbola izlašu spēlētājas pirms dažiem mačiem metās laukumā uz ceļgaliem, protestējot pret rasismu.
Noprotams, ka SOK šos mērus pieņēmusi, baidoties no viedokļiem saistībā ar agresorvalstu pielaišanu olimpiskajām spēlēm.