Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā valsts finansējuma modeļa maiņa neilgi pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm var ietekmēt Latvijas sportistu sniegumu, tāpēc tik būtiskas reformas patlaban nebūtu veicamas, aģentūrai LETA pauda Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Raimonds Lazdiņš ("Katram un katrai").
Viņš skaidroja, situāciju noteikti neatvieglo tas, ka IZM vienlaicīgi ir uzņēmusies divas smagas reformas - sporta finansējuma reformu un skolu tīkla reformu.
"Ir grūti to darīt vienlaicīgi, jo acīmredzami arī nodarbināto skaits IZM nav tik liels, lai varētu vienlaicīgi veikt divas tik smagas reformas," saka Lazdiņš.
Tāpēc viņš pirmsolimpiskajā gadā nebūtu veicis tik būtisku restrukturizāciju, to darbu sarakstā atstājot pēc olimpiskā cikla beigām, vērtēja LHF viceprezidents.
Šā brīža neskaidrība finanšu jautājumos var ietekmēt sportistu startus kvalifikācijas sacensībās, pieļauj Lazdiņš. "Ir olimpiskais gads, kad sportistiem notiek olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensības. Šobrīd ir būtiski saprast finansēšanas modeli, kāds tas būs, un cik liels būs finansējuma apjoms, lai sporta veidu federācijas varētu plānot savus izdevumus un sportistus nogādāt sacensību vietās," viņš skaidro, piebilstot, ka būtu loģiski, ja olimpiskā gada sākumā būtu zināms, kā tas notiks.
Lazdiņš atgādināja, ka 9.februārī notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes (LNSP) sēde, bet nākamajā nedēļā tiks sasaukta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde.
"Tas nozīmē, ka, visticamāk, skaidrība par finansējumu būs tikai martā," prognozē Lazdiņš, bilstot, ka, viņaprāt, tas šajā sezonā "īsti labi nav".
Runājot par finansējumu LHF, viņš akcentē, ka federācija nezina, kāds finansējums tiks piešķirts. Viņš atgādina, ka sākotnējā finansēšanas modeļa maiņas etapā, kad kļuva zināms, ka finansējums vairs netiks sadalīts ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) starpniecību, bet IZM ar to nodarbosies pati, tika teikts, ka naudas sportam būs vairāk.
"Pirmkārt, ceru, ka finansējums nesamazināsies. Otrkārt, ir svarīgi, kādiem mērķiem finansējumu drīkstēs izmantot. Un, treškārt, vairākām Latvijas handbola izlasēm šogad oficiālās sacensības jau ir notikušas," par reformu saka Lazdiņš.
Viņš piebilst, ka neskaidrība LHF neļauj plānot, kurās sacensībās Latvijas handbolisti var startēt, jo par pieteikšanos un komandas atsaukšanu draud komandu divu gadu diskvalifikācija un soda nauda.
Lazdiņš norāda arī to, ka neskaidrība ar finanšu izmantošanas kārtību federācijām traucē saprast, vai valsts finansējums tāpat kā iepriekš būs paredzēts arī federāciju pamatdarbības finansēšanai.
"Neskaidrību dēļ federācijām ir grūti savilkt galus kopā. Ir jāizmaksā algas par janvāri, un var rasties kāds nodokļu parāds," saka Lazdiņš.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība janvārī atbalstīja jauno sporta organizāciju finansēšanas kārtību, kas paredz, ka valsts piešķirto finansējumu atzītajām sporta federācijām, LOK, Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) administrēs IZM, kas uzraudzīs arī piešķirtā finansējuma izlietošanu.
Neviena sporta veida federācija vēl nav saņēmusi 2024.gadā valsts budžetā paredzēto bāzes finansējumu, un daudzas federācijas, lai veiktu maksājumus, ir spiestas meklēt finansējumu citur.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
