Sporta treneru finansējums: IZM meklēs problēmas risinājuma scenārijus

Kā ziņots, LIZDA un LSIIDP aicinājusi valdību un Saeimu rast finansējumu profesionālās ievirzes sporta pedagogu darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā.

IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts norādīja, ka šobrīd ir grūti spriest par nepieciešamā finansējuma apmēru - tas vērtējams kopsakarā ar iespējamām izmaiņām pedagogu darba samaksas noteikumos un profesionālās ievirzes pedagogu slodzes proporcijas izmaiņām.

Uzskaitot iespējamos risinājumus, Zīvarts pieminēja sporta programmu īstenošanas uzraudzības pilnveidošanu, atzīto sporta federāciju līdzdarbību rezultativitātes kritēriju izpildes uzraudzībā, kā arī profesionālās ievirzes rezultativitātes kritēriju un mācību treniņu grupu kontaktstundu skaita pārskatīšanu. Savukārt papildu finansējuma piešķiršana esot vērtējama ar budžeta iespējām.

Iespējamos risinājumus IZM prezentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā pirms nedēļas.

Toreiz apakškomisijas sekretārs, opozīcijas deputāts Raimonds Bergmanis (AS) pauda uzskatu, ka vienreizējs pabalsts situāciju neuzlabos - tā vietā esot jāsakārto sistēma, kas esot raksturojama kā komplicēta. Viņš aicināja IZM tikties ar iesaistītajām pusēm, lai vienotos par iespējamiem risinājumiem.

Savukārt LIZDA aicināja "skaidri un precīzi noteikt", ka treneru algām ir divi finansējuma avoti, attiecīgi esot jāparedz vēl otrs finansējuma avots, ka segtu trūkstošo finansējumu.

"Sanāk, ka viņiem ir pienākums darīt savu darbu 100%, bet finansējumu pilnvērtīgai darba veikšanai mēs atļaujamies nodrošināt 94% apmērā, neizpildot Ministru kabineta noteikumus," neapmierinātību ar esošo situāciju pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Sarunas par iespējamiem risinājumiem notika vēl pērnā gada nogalē, taču palikušas bez rezultātiem. Sarunu turpināšanos ietekmējusi arī iepriekšējā IZM Sporta departamenta direktora Vladimira Šteinberga aiziešana no darba ministrijā šī gada sākumā.

Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogi nedēļā 26 darba stundas velta kontaktstundām un četras stundas - citiem pienākumiem. Atbilstoši šādai proporcijai strādā 1265 treneri, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) aktuālākie dati. 289 treneriem tarificētā slodzes proporcija ir "28:2", bet 97 - "27:3".

Lielākā daļa treneru darba slodze pārsniedz vienu slodzi - 545 treneru darba slodze ir 1,33. Viena slodze ir 481 trenerim, 0,5 līdz viena slodze - 360, bet 0,2 līdz 0,5 slodze - 221 trenerim. Mazāk par 0,2 slodzi strādā 44 treneri.

IZM pārstāvji atzīmēja, ka valsts finansējuma efektīvākam izlietojumam finansēšanas modelis mainīts no finansējuma atbilstoši audzēkņu skaitam uz izglītības programmas finansēšanas modeli. Savukārt dotācija attiecīgajā budžeta gadā tiek piešķirta par izglītojamo dalību ne vairāk kā vienā izglītības iestādē un ne vairāk kā vienā grupā. Precizēti arī mācību treniņu grupu nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu un noteikti augstāki, savstarpēji līdzvērtīgāki rezultativitātes kritēriji sporta veidos.

Ministrija piedāvā pilnveidot sporta programmu īstenošanas uzraudzību, kā arī atzīto sporta federāciju līdzdarbību rezultativitātes kritēriju izpildes uzraudzībā. Izskanēja arī iecere pārskatīt profesionālās ievirzes rezultativitātes kritērijus, īpaši komandu sporta veidos, un kontaktstundu skaitu mācību treniņu grupām.

Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas Latvijā īsteno 89 izglītības iestādes, 3475 grupas un 1751 treneris.

Normatīvajam regulējumam par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, gan atbilst mazāk - 87 sporta skolas.

Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, šogad sporta skolās reģistrēti 38 977 audzēkņi jeb par 54 vairāk nekā pērn. Kopš 2017.gada lielākais audzēkņu skaits reģistrēts 2022.gadā - 39 830 audzēkņi.

Lielākais audzēkņu īpatsvars ir futbolā, basketbolā un vieglatlētikā - attiecīgi 27%, 18% un 14% no kopējā jauno sportistu skaita.