Lenss Ārmstrongs: no superzvaigznes līdz lielākajam sporta krāpniekam  (81)

Ārmstrongs līdz šim bija ne tikai izcils riteņbraucējs un sporta superzvaigzne, bet arī visas sabiedrības paraugs.

Kopš 1999.gada ik pa laikam publiskā telpā parādījās informācija par Ārmstronga "netīro cīņu", tomēr pats sportists visu laiku to noliedza. Lai gan Ārmstrongs tagad atzinis savu vainu, karjeras laikā ņemtās vairāk nekā 600 analīzes tā arī ne reizi neuzrādīja aizliegto vielu klātbūtni sportista organismā. Ārmstrongu apsūdzēt dopinga lietošanā varēja tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas, kuras ietvaros divu gadu laikā daudzas personas liecināja pret sporta ikonu un apgalvoja, ka viņš ir lietojis aizliegtās vielas.

Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz mūsdienu sporta leģendas uzplaukumu un smago triecienu – visu laiku apjomīgākās dopinga lietošanas shēmas atklāšanas.

1971.gada 18.septembrī ASV, Teksasas štatā Dalasas ziemeļos Metodistu slimnīcā kādai sekretāres Lindas Geilas un "Dallas Morning News" darbinieka Edija Čārlza Gundersona ģimenē pasaulē nāca zēns Lenss Edvards Gundersons, kuru vēlāk pasaule iepazina kā Lensu Ārmstrongu. Viņa vecvectēvs bija norvēģu imigrants, kas izskaidro īstā uzvārda izcelsmi. Savukārt vecāki vārdu viņam iedeva par godu amerikāņu futbola komandas Dallasas "Cowboys" spēlētājam Lensam Rencelam.

Kad topošajam sportistam bija tikai divi gadi, viņa vecāki izšķīrās. Lenss palika kopā ar savu mammu, kura vēlāk apprecējās ar Teriju Kītu Ārmstrongu. 1974.gadā Ārmstrongs adoptēja Lensu, kurš arī ieguva uzvārdu Ārmstrongs. Ar savu īsto tēvu Lenss kontaktus pārrāva.

Sportista karjeru Ārmstrongs iesāka 12 gadu vecumā, kad sāka nodarboties ar peldēšanu. Kādu dienu, ieraudzījis plakātu ar junioru triatlona sacensībām, Ārmstrongs pārgāja uz triatlonu. 1987.gadā daudzi speciālisti Ārmstrongu ierindoja pirmajā vietā 19 gadus vecu un jaunāku sportistu ranga sarakstā. 16 gadu vecumā viņš kļuva par profesionālu triatlonistu, guva ievērojamus panākumus ASV sacensībās.

Tomēr arvien biežāk Ārmstrongs pievērsās riteņbraukšanai, līdz 1992.gadā viņš noslēdza profesionāla riteņbraucēja līgumu ar "Motorola" komandu. Jau tad riteņbraukšanas speciālistiem kļuva skaidrs - ir dzimusi jauna zvaigzne. 1993. gadā viņš uzvarēja desmit viendienu sacensībās un dažādu velobraucienu posmos, debitēja prestižajā "Tour de France", kurā pat uzvarēja vienā posmā. Debijā savā iemīļotajā velobraucienā viņš finišu nesasniedza, izstājās pēc 12.posma, kopvērtējumā būdams vien 97.vietā.

Tomēr lielākais panākums, kas viņam deva arī atspērienu karjerā, bija 1993.gada pasaules čempiona tituls.

Nākamajos gados Ārmstrongam bija vairāki panākumi vienas dienas sacensībās, daudzas uzvaras velobraucienu posmos, un arvien biežāk nonāca pasaules riteņbraukšanas speciālistu uzmanības lokā ar skaidru "diagnozi" - šis puisis būs nākamā riteņbraukšanas zvaigzne un noteiks toni šajā sporta veidā tuvākajos gados.

1996.gadā Ārmstrongs tikai piecas dienas izturēja 'Tour de France" sacensībās, vēlāk Atlantas olimpiskajās spēlēs ieņēma sesto vietu distancē ar atsevišķu startu un 12.vietu grupas braucienā.

Tā paša gada augustā Ārmstrongs parakstīja divu miljonu ASV dolāru vērtu līgumu uz diviem gadiem ar Francijas komandu "Cofidis". Taču pēc diviem mēnešiem Ārmstrongs saņēma nepatīkamu ziņu - 2.oktobrī ārsti viņam pavēstīja par sēklinieku vēzi trešajā stadijā. Vēža šūnas ārsti konstatēja arī plaušās, vēdera dobumā un smadzenēs.

Vēlāk Ārmstrongs vizītes laikā pie sava urologa sācis klepot asinis, viņam steidzami veikta sēklinieku operācija, lai operētu audzēju, un sekojoša ķīmijterapija. Kā norādījuši speciālisti, šis brīdis izglābis Ārmstronga dzīvību, kas karājusies mata galā.

Pēc atlabšanas Ārmstrongam veica vēl vienu sēklinieku operāciju, pēc kuras ārstu prognoze joprojām nebija iepriecinoša  - mediķi viņa iespējas izdzīvot vērtēja zemāk par 40%. Pēc atkārtotās operācijas Ārmstrongs neizvēlējās klasisko ķīmijterapijas kursu, bet gan citādu, kura laikā mazāk cieta plaušas. Tieši šī izvēle - par labu citam, riskantākam kursam - ļāva Ārmstrongam vēlāk atgriezties riteņbraukšanā.

Veiktās operācijas un intensīvie ķīmijterapijas kursi ne tikai izglāba Ārmstronga dzīvību, bet arī neticamā kārtā pilnībā viņu izārstēja. 1997.gada februārī veiktās pārbaudēs viņa organismā neatrada vēža šūnas.

Tomēr atveseļošanās ziņai sekoja nepatīkama sportiskā jomā ziņa, jo "Cofidis" nolēma lauzt ar viņu līgumu. Tomēr iepriekš iegūtie sakari un panākumi palīdzēja Ārmstrongam tikt pie jauna līguma ar "US Postal" komandu par 200 000 ASV dolāru lielu algu gadā.

1997.gadā Ārmstrongs lēnām sāka gatavoties, lai vēlāk atgrieztos sportā. 1998.gada janvārī viņš jau bija veicis intensīvus treniņus un speciālisti norādīja, ka Ārmstrongs ir gatavs atkal startēt sacensībās.

Izmēģinājis spēkus dažādās maznozīmīgākās sacensībās, Ārmstronga īstā atgriešanās notika "Vuelta Espana" velobraucienā, kurā viņš pārsteidzoši bija ceturtais. Tieši ar šo brīdi sākās fantastiskā, spožā un neticamā Ārmstronga riteņbraukšanas otrā karjera.

1999.gadā Ārmstrongs beidzot triumfēja "Tour de France", tuvāko sekotāju Aleksu Cilli apsteidzot gandrīz par astoņām minūtēm. Eksperti gan norādīja, ka togad sacensībās nebrauca Jans Ulrihs un Marko Pantani, taču nākamgad, kad abi viņa konkurenti bija ierindā, Ārmstrongs atkal bija labākais - viņš kopvērtējumā Ulrihu apsteidza par sešām minūtēm.

2001.gadā Ārmstrongs kopvērtējumā Ulrihu apsteidza gandrīz par septiņām minūtēm, bet 2002.gadā Ārmstrongs ceturto reizi kāpa uz "Tour de France" pirmā pakāpiena Elizejas laukos, kopvērtējumā apsteidzot tuvāko sekotāju Hosevu Beloki par septiņām minūtēm. 2003.gadā kopvērtējumā Ārmstrongs atkal apsteidza Ulrihu (tikai par vienu minūti un vienu sekundi), kurš gan izpelnījās "fair play" atzinību. Vienā no posmiem kāds līdzjutējs ar somu notrieca Ārmstrongu, taču Ulrihs, to uzzinājis, sagaidīja savu konkurentu un turpināja braukt ar viņu kopā.

2004. un 2005.gadā Elizejas laukos līdzjutēji redzēja to pašu bildi - pirmajā vietā bija Ārmstrongs, kurš ierakstīja savu vārdu vēsturē ar septīto "Tour de France" čempiona titulu. Šajos gados Ārmstrongs sasniedza vairākus "Tour de France" rekordus, praktiski pārrakstīja visu šo sacensību rekordu grāmatu, kuru gan tagad nāksies rakstīt no jauna.

2005.gada aprīlī Ārmstrongs paziņoja, ka plāno aiziet no sporta un savu solījumu pildīja jau nākamajā dienā pēc sava septītā "Tour de France" čempiona titula izcīnīšanas. 2005.gada 24.jūlijā visa pasaule nodomāja, ka ne tikai riteņbraukšanā, bet arī sportā ir noslēgusies viena izcila ēra. Tomēr tad vēl neviens nenojauta, ka tā ir bijusi visu laiku izcilākā krāpšanās un mānīšanās sportā.

2008.gada rudenī Ārmstrongs paziņoja, ka nolēmis atgriezties sportā, lai vēlreiz piedalītos savā iemīļotajā "Tour de France" un ierakstītu vēl vienu lappusi vēsturē. Tomēr atgriešanās nebija tik spoža, jo viņam tā arī neizdevās astoto reizi uzvarēt "Tour de France". Vairāki masu mediji tad vēstīja, ka Ārmstrongs par braukšanu nesaņems atalgojumu vai prēmijas, bet, lai mazinātu aizdomu ēnu, viņš asins dopinga analīžu rezultātus ievietoja internetā.

2010.gada oktobrī Ārmstrongs paziņoja, ka 2011.gada janvārī velobrauciens "Tour Down Under" būs viņa pēdējās lielās sacensības profesionālajā riteņbraukšanā. Ārmstrongs plānoja vēl startēt vietējās ASV sacensībās, tomēr 2011.gada 16.februārī viņš atmeta arī šo domu, jo pret viņu iespaidīgu izmeklēšanu bija sākušas ASV varas iestādes.

Cik neticama bija Ārmstronga atgriešanās sportā, tikpat dažos faktos neticama bija viņa privātā dzīve.

1997.gada jūnijā Ārmstrongs sāka tikties ar Kristinu Ričardu, kura pēc gada piekrita kļūt par Ārmstronga kundzi. Lai gan sportistam bija sēklinieku vēzis, abu kopdzīvē piedzima trīs bērni: dēls Luks Deivids un dvīņi Izabella Rouza un Greisa Elizabete. Kā izrādījās, pirms operācijas un ķīmijterapijām Ārmstrongs nodevis spermu un tā speciāli glabāta.

2003.gada septembrī pāris izšķīrās, taču bērni uzturēja konktaktus ar tēvu un 2005.gadā visi trīs bija kopā ar Ārmstrongu, kad viņš septīto reizi kāpa uz "Tour de France" pirmā pakāpiena.

2003.gadā Ārmstrongs sāka tikties ar populāro dziedātāju Šerilu Krovu, 2005.gadā pāris paziņoja par saderināšanos, taču līdz kāzām viņi netika, jo 2006.gada februārī izšķīrās. 2008.gada vasarā Ārmstrongs sāka tikties ar Annu Hansenu, kura tajā pašā gada palika stāvoklī. Lai gan tika uzskatīts, ka Ārmstrongam pēc visa notikušā nevar būt bērni, pāris apgalvoja, ka bērns ieņemts dabīgā ceļā. 2009.gadā sveiks un vesels piedzima Ārmstronga ceturtais bērns Maksvels Edvards, bet 2010.gada oktobrī Anna Hansena dāvāja sporta leģendai piekto bērnu - Olīviju Mariju.

Tā kā pats sportists bija izgājis smagu ārstēšanos, ārpus sporta un ģimenes Ārmstrongs bija viena no pasaules lielākajām zvaigznēm labdarības fondos cīņā ar vēzi. Lai gan tagad kļuvis zināms, ka viņa sportiskā karjera ir bijusi krāpšanās, neapšaubāms un nenovērtējams ir Ārmstronga ieguldījums labdarībā un cīņā ar vēzi, par ko viņš saņēmis pasaules atzinību.

Jau 1997.gadā viņš nodibināja Lensa Ārmstronga fondu, kas palīdzēja ar vēzi slimiem cilvēkiem. Sportista popularitāte un ietekme tikai līdzēja labdarībai, jo sponsori viņam uzticējās un labprāt ziedoja ievērojamas summas. Ar aktivitātēm un īpašo aproču "Livestrong" pārdošanu fonds ieguldījis 325 miljonus ASV dolāru šīs pasaules problēmas izpētē un risināšanā.

2007.gadā Ārmstrongs ar tādām sporta slavenībām kā Andrē Agasi, Muhamedu Ali, Džefu Gordonu, Džekiju Džoineri_Kersiju, Mario Lemjē un Alonso Morningu dibināja fondu "Athletes for Hope" - labdarības organizācija, kas palīdzēja sportistiem pievērsties labdarības lietām.

Jāpiemin, ka Ārmstrongs daudz devis riteņbraukšanas attīstībai, lai gan tagad trieciens, iespējams, būs daudz smagāks par viņa devumu. Miljoniem ASV dolāru viņš ieguldīja riteņbraukšanas nozares ražotājā "SRAM Corporation", kurā bija arī tehniskais padomdevējs. Pēc dopinga skandāla Ārmstrongs savas daļas šajā uzņēmumā pārdeva, lai nebūtu šaubu ēna.

Kā jau populārs amerikānis, savulaik Ārmstrongs bija cieši saistīts ar politiku, bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs bija labs viņa draugs. Pats sportists pat domāja iesaistīties politikā, startēt vēlēšanās, tomēr vēlāk pārdomāja, lai gan piedalījās politiskās kampaņās.

Cik iespaidīga bija Ārmstronga sportiskā karjera, tikpat ievērojami (varbūt pat lielāki) bija dažādi fakti par iespējamo saistību ar dopingu.

Ārmstrongs vairākkārt savas karjeras laikā uzsvēra, ka viņam regulāri veic dopinga pārbaudes, taču ne reizi viņa organismā aizliegtās vielas nav atrastas. ASV Antidopinga aģentūras (USADA) materiāli liecina, ka karjeras laikā Ārmstrongam veiktas vairāk nekā 600 pārbaudes. Tas nozīmē, ka katru mēnesi Ārmstrongam analīzes ņemtas vairākas reizes.

Pirmās aizdomu ēnas pār Ārmstrongu sāka vilkties jau 1999.gadā, kad skandalozās "Festina" komandas lietā atklāti sāka runāt riteņbraucējs Kristofs Basons un bijušais sportists, tolaik jau žurnālists Pols Kimadžs. Pēc Basona apgalvojumiem, "Tour de France" vadošie braucēji regulāri lietoja dopingu. Pēc publikācijas Ārmstrongs vienā no posmiem piebrauca pie Basona un paprasīja: "Kam tev tas vajadzīgs?". Basons atbildējis, ka viņš domā par nākamām paaudzēm sportā, par godīgumu, uz ko Ārmstrongs atcirtis : "Kāpēc tev to visu nepārtraukt?". Vēlāk kādā intervijā Ārmstrongs, atceroties par šo notikumu, teica: "Viņa apvainojumi nenāca par labu riteņbraukšanai - viņa komandai, man, nevienam. Ja viņš domā, ka riteņbraukšanā tā notiek, tad viņš kļūdās un viņam labāk doties mājup."

Kā redzams tagad, Basons nekļūdījās, bet gan atklāti runāja par tobrīd aizliegto tēmu.

1999.gadā dopinga pārbaudēs Ārmstrongam konstatēja aizliegtās vielas kortikosteroīda pēdas. Tomēr vēlāk iesniegtie papildus medicīniskie dokumenti apliecināja, ka Ārmstrongs nav lietojis dopingu, bet vielas pēdas atstājis kāds atļauts krēms, ko viņš lietojis pret muguras sāpēm.

Savukārt citāds skats uz šo gadījumu bija Ārmstronga masierei Emmai O'Reilijai, kura liecināja par nelielu paniku Ārmstronga komandā, kad uzzinājuši par dopinga analīzēm. Tikai pēc tam O'Reilijai likts sameklēt kādu "labu" ārstu, kurš ar atpakaļejošu zīmi izrakstījis kādu krēmu, kurā bijušas aizliegtās vielas. O'Reilija gan norādījusi, ka būtu zinājusi, ja Ārmstrongam būtu bijušas kādas muguras problēmas, taču komandā par to turpmāk nav runājuši. Vēl O'Reilija liecinājusi, ka atbrīvojusies no Ārmstronga lietoto vielu paciņām, asins pārliešanas ierīcēm, kā arī nogādājusi sportistam "dažādas aizdomīgas paciņas".

Kopš tā laika simtiem reižu masu medijos parādījās informācija par Ārmstronga iespējamo saikni ar aizliegto vielu lietošanu, par to liecināja sportisti, bijušie komandas pārstāvji, daudzi ap Ārmstrongu esošie cilvēki, tomēr visu laiku sportists kategoriski noliedza savu vainu. Daudzos no šiem cilvēkiem (un organizācijām) Ārmstrongs iesūdzēja tiesā un ar spēcīgu advokātu palīdzību iztiesāja no viņiem miljonus ASV dolāru sāpju naudās.

2010.gadā ASV prokuratūra uzsāka lietu pret Ārmstrongu, bet pēc gada atkārtoti lietu pret sportistu sāka USADA. Lai gan ASV valsts iestādes 2012.gada ziemā izbeidza lietu, neuzrādot nekādas apsūdzības, USADA neapstājās un vasarā paziņoja, ka Ārmstrongs iesaistīts ievērojamā dopinga afērā, lai gan oficiāli nekādas apsūdzības neizvirzīja. Vēlāk tieši USADA izmeklēšana pārvilka svītru spožajai Ārmstronga karjerai, kas ir bijusi "lielākā un apjomīgākā krāpšanās sporta vēsturē".

Pēc USADA paziņojuma Ārmstrongs turpināja iepriekšējo gadu tradīciju un visu noliedza. Jūlijā viņš Teksasas tiesā iesniedza prasību, pieprasot USADA "beigt viņu vajāt vai arī izvirzīt apsūdzības". Vienu pieprasījumu tiesa noraidīja, jo bija novēlots, tomēr Ārmstrongs neapstājās un iesniedza vēl vienu prasību. Tajā pašā dienā USADA uz mūžu diskvalificēja trīs Ārmstronga cilvēkus - komandas ārstu Luisu Garsiju del Moralu, ārstu-konsultantu Maiklu ferrari un treneri Hosē "Pepi" Marti.

"Ārmstronga lieta" no šī brīža sāka velties kā lavīna.

Pēc sarežģītām, apjomīgām tiesas sēdēm 24.augustā USADA spēra nākamo soli - atņēma Ārmstrongam visus "Tour de France" titulus un piesprieda mūža diskvalifikāciju, anulējot visus rezultātus kopš 1998.gada 1.augusta.

Pēc trīs dienām Ārmstrongs publiski apliecināja savu nevainību dopinga apsūdzībās, tomēr nolēma vairs nestrīdēties ar USADA. Sportists norādīja, ka "USADA veic nekonstitucionālas raganu medības", taču vairs ar šīm personām nestrīdēsies - "katram cilvēkam pienāk brīdis dzīvē, kad vajag pateikt "Pietiek". Manā dzīvē tāds brīdis ir tagad."

Ārmstrongs noteiktā laikā neiesniedza apelāciju, nesūdzējās arī Sporta arbitrāžas tiesā, līdz ar to stājās spēkā visi sodi.

Pēc USADA paziņojuma Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība (UCI) paziņoja, ka pagaidām nekādi sodi nesekos un pieprasīja papildus, detalizētu skaidrojumu. 10.oktobrī USADA publiskoja 200 lappušu garu ziņojumu un vairāk nekā 1000 lappušu lielu pierādījumu "paciņu" Ārmstronga lietā. Tajā bija 26 cilvēku ar zvērestu apliecinātas liecības, 11 no šiem cilvēkiem ir bijušie Ārmstronga komandas biedri. Visas liecības bija pret Ārmstrongu un tajās skaidri redzama lielākā dopinga afēra.

Pēc šiem dokumentiem UCI paziņoja, ka neapstrīdēs USADA lēmumu, tādējādi mūža diskvalifikācija no riteņbraukšanas un titulu atņemšana ieguva starptautiska mēroga soda statusu. Nākamajā dienā Ārmstrongs no internetā ievietotās biogrāfijas izņēma "Tour de France" čempionu titulu ierakstu.

Pēdējo triecienu Ārmstrongs saņēma tikai dažas stundas pirms publiskās atzīšanas raidījuma iziešanas ēterā - Starptautiskā Olimpiskā komiteja atņēma viņam 2000.gada olimpisko spēļu bronzas medaļu.