Starptautisku riteņbraukšanas sacensību rīkošana: papīru gūzma, simtiem palīgu un komandu 'pielaušana' piedalīties  (8)

Tikai pirms dažiem gadiem Latvijā pēc ilgāka pārtraukuma tika rīkotas starptautiska mēroga riteņbraukšanas sacensības, pērn vēl bija divu dažādu rīkotāju sacīkstes, bet šogad palikušas divas viendienas sacensības Rīga-Jūrmala "Grand Prix" un Jūrmalas "Grand Prix" izcīņas (abām ir UCI 1.1 līmeņa kategorija), kuras risināsies šīs nedēļas nogalē. Rīga-Jūrmala "Grand Prix" sestdien starts būs pie tirdzniecības centra "Spice", bet finišs Dzintaros. Savukārt svētdien riteņbraucēji Jūrmalas "Grand Prix" ietvaros veiks 182 kilometrus – 13 apļus (katrs 14 kilometri) pa Jūrmalu.

Par to, cik grūti, cik daudz enerģijas un laika izmaksā starptautisku sacensību rīkošana, sarunā ar portālu "Delfi" stāsta Rīga-Jūrmala "Grand Prix" un Jūrmalas "Grand Prix" organizētāju "Alpha Baltic Sport" menedžeris un sacensību galvenais koordinators Kaspars Tupiņš.

Pasākums tiek veidots kā svētki visai ģimenei. Ir paredzētas izklaides visai ģimenei, svētdien plānots arī tautas maratons, kurā jebkurš var izbraukt to trasi, ko veic arī lielie "profiņi". "Ja veidosim tikai plikas profesionāļu sacensības, tās nebūs interesantas," uzskata "Alpha Baltic Sport" pārstāvis.

"Sacensību aizsākumi meklējami vēl tad, kad paši sportiski piedalījāmies dažādās sacensībās, arī starptautiskās. Sapratām, ka mums nav ilgstošu starptautisku projektu, bet igauņiem jau sen ir dažādas sacensības "ar saknēm". Tāpēc radās ideja, ka kopējiem spēkiem jārīko vēl vienas spēcīgas sacensības Baltijā, tagad esam arī noslēguši sadarbību ar lielāko sporta pasākumu rīkotāju Igaunijā "Klubi Tartu Maraton"," stāsta Tupiņš. "Latvijā par rīkošanas vietu izvēlējāmies Jūrmalu kā kūrortpilsētu. Mums ir noslēgts ilglaicīgs līgums, tas liek domāt ari par pilsētas ceļu stāvokli, par infrastruktūras izlabošanu."

Rīkotājs norāda, ka pirmajā gadā visgrūtākais bija "izrakties" cauri UCI noteikumiem un visām prasībām, piemēram, par to, kāda izmēra numuriem jābūt, kādas ceļazīmes, kur tās izvietotas. Vēl viens smags solis bija sarunas ar komandām, jo spēcīgu dalībnieku pulcēšana ir viena no pasākuma veiksmes atslēgām. Komandu piesaistīšanā lielākās izmaksas uzņemas rīkotāji – bezmaksas viesnīcas, tehnisko mašīnu nodrošināšana, loģistikas jautājumi.

"Ar komandām runājam jau gadu pirms sacensībām, lai vienības var mūs iekļaut savos kalendāros. Nav noslēpums, ka daudzām komandām no šādām dalībām veidojas arī budžets, tāpēc viņi skatās, kur ir izdevīgāki nosacījumi, kā arī sacensību līmenis. Tas, ka tagad Baltijā ir divas starptautiskas, savstarpēji vienotas sacensības ir pluss, jo komandas no Igaunijas var atbraukt uz Latviju un tādējādi aizvadīt divas sacensības, pelnīt UCI punktus par mazākām izmaksām," turpina Tupiņš.

Komandu piesaistē daudz nozīmē personiskais kontakts, tāpēc daudzās citās sacensībās tiek dibināti kontakti ar ietekmīgiem vienību pārstāvjiem. Jūrmalā jau otro gadu pēc kārtas brauks pazīstama itāļu vienība "Vini Fantini", par kuru piesaistīšanu pārsteigti bijuši pat citu sacensību rīkotāji. Tieši šīs itāļu vienības iesaistīšana varētu būt pirmais solis uz vēl lielāko komandu uzaicināšanu – ja būs labas atsauksmes, tad "mūsu labā slava izplatīsies tālāk", uzskata rīkotāji. ""Vini Fantini" dabūt bija fantastisks darbs. "Izlauzāmies" caur deviņiem cilvēkiem, līdz tikām līdz cilvēkam, kurš pieņem lēmumu. Pirmajā gadā bija augstas prasības, bet tagad mazinājušās, jo viņi iepazinuši un viņiem šeit patīk. Līmenis jau aug, to mēs jūtam, jo tagad nākas atteikt trīs kontinentālajām komandām, tāpēc, ka līmenis ir ļoti augsts tāpat."

Šogad abās sacensībās pazīstamākās un spēcīgākās būs jau minētā "Vini Fantini", kā arī viena cita "Pro Continental" līmeņa komanda "Rusvelo". Vēl uzmanība būs jāpievērš divām Kontinentālajām komandām "ISD Lampre" un "Astana", kuras gatavo kadrus savām lielajām komandām, un, protams, abām pašmāju komandām "Alpha Baltic Sport" un "Rietumu Delfin".

"Šogad mums ir UCI 1.1 kategorijas sacensības, bet nākamgad, kad plānojam jau trīs dienu tūri, tad jāpāriet uz 2.1 kategoriju, kur gan prasības ir augstākas. Bet tas, ka tagad rīkojam kopā ar igauņiem, ir vieglāk – viņiem "Tour of Estonia" būs trīs dienas, tad nākamajā nedēļā pie mums trīs dienas. It kā divas atsevišķas sacensības, bet tomēr kopīgas. Tas komandām ir simpātiskāk un interesantāk, jo vienā reģionā divas laba līmeņa sacensības," par nākotnes plāniem stāsta Tupiņš. "Protams, augstākais punkts būtu kādas "Pro Tour" komandas piesaistīšana, bet tas šobrīd ir nereāli. Otrs mērķis ir izveidot riteņbraukšanas nacionāla mēroga projektu, līdzīgi kā Azerbaidžānā, kur ar šādām sacensībām arī valsts tēls tiek popularizēts. Kaut ko līdzīgu gribam redzēt arī te. Ar sacensībām arī tūrismu attīstīt, parādīt valsti, pilsētu."

Ārpus sacensību dalībnieku piesaistīšanas un sadarbības ar UCI, liels darbs tiek veikts, iegūstot dažādas atļaujas (publiskā pasākuma atļauja, mūzikas atskaņošanas atļaujas, ugunsdrošības prasību izpilde, utt.). "Tur ir tik daudz punktu. Protams, laika gaitā izveidojas kontakti un tagad jau ir vieglāk visu saskaņot, jo mūs jau pazīst ar savu darbu. 50 – 60 lappuses ir tikai saskaņošanas dokumentācija. Tad seko vēl detalizēta trases dokumentācija (katrs posms nofotografēts, katrs krustojums, utt), ko nosūtām katrai komandai. Pirmajā gadā mums viens mēnesis dienu dienā aizgāja tikai saskaņošanas jautājumu kārtošanai. Nekam citam laika nebija. Ļoti liels darbs ar Rīgas reģiona policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljonu, viņu priekšnieks Kaspars Spalvēns pats izbrauc trasi un dod ieteikumus, kur un kā labāk veidot trasi, lai būtu labāk gan no satiksmes viedokļa, gan no sportiskās puses. Mēs jau esam saņēmuši atzinības no UCI komisāriem par mūsu ceļu policistu darbību, kas patiešām ir ļoti augstā līmenī."

Tupiņš vēl norāda uz labo sadarbību ar pašvaldību. Piemēram, dažas dienas pirms sacensībām viņš pats personiski izbrauc trasi un ar zaļu krāsu apzīmē vietas, kur ceļa posmam ir nepieciešams uzlikt ielāpu. Līdz sacensību sākumam tas ir paveikts, stāsta Tupiņš.

"Latvijā, piemēram, nav atbilstošas drošības sētas, tās vedam no Polijas. Fotofinišam nepieciešamā līmeņa sistēmu ņemam no igauņiem, viņiem ir viena augsta līmeņa firma, kas to spēj nodrošināt. Sakaru sistēmas – es nesaprotu, kā Latvijā darbojas, piemēram, takši, jo rāciju sistēma ir drausmīga. Mums saziņa pa rāciju ir viens no svarīgākajiem punktiem, jo no tā ir atkarīga komandu taktika, iespējamās izmaiņas trasē, kur un ko kurā brīdī slēgt, informēt komandas par laika apstākļu izmaiņām, līderu atrāvieniem," uz rīkošanas "ēnas pusēm" norāda Tupiņš. "Visas sīkākās prasības ir tik svarīgas, jo no tā veidojas ne tikai komandu atsauksmes, bet arī UCI komisāra ziņojums. Ja sliktas atsauksmes, tad, loģiski, varam zaudēt līmeni. Tur arī ietilpst masu mediju aktivitāte – atspoguļojums sabiedriskajā televīzijā, rakstošajos medijos, internetā. Ja zaudējam līmeni, sponsoriem vairs neesam tik pievilcīgi, mazāks atbalsts, nevaram tik spēcīgus dalībniekus atļauties – viss ir vienā ķēdītē, visi posmiņi ir ļoti nozīmīgi."

Kopumā šogad sacensībās startēs ap 160 riteņbraucēju, bet visā rīkošanā iesaistīti gandrīz divreiz vairāk cilvēku. "Kopumā vismaz 160 brīvprātīgo, 10 rīkotāju motocikli un vēl divu policijas bataljonu 10 motocikli, astoņi cilvēki no Tukuma policijas, divas pašvaldības policijas ekipāžas, piecas mediķus mašīnas ar diviem cilvēkiem katrā, trīs oficiālie fotogrāfi, divi filmētāji, 25 darbinieku sacensību centrā (informators, palīgi), četri trases uzkopēji, kuri pirms sacensībām sīkākos putekļus, koku lapas vai zarus noslauka no trases, viens radio cilvēks, kurš informē par visu notiekošo pa rāciju, divi cilvēki preses dienestā, 15 cilvēki izvieto ceļa zīmes un norādes, seši apsardzes dienestu cilvēki, divi darbinieki pie fotofiniša sistēmas, divi rāciju sistēmas apkalpojošie cilvēki, 13 tiesneši no Latvijas. Kopumā vairāk nekā 250 cilvēki, kuri strādā pie sacensību norises, vēl ir arī starptautiskā pārstāvniecība."

"Pirms sacensībām sarakstā ir 140 pozīcijas, kurām jābūt izpildītām augstākā līmenī, tad tikai varu būt drošs, ka sacensības būs izdevušās. Viena sacensību diena izmaksā apmēram 80-100 tūkstoši latu un sponsori ir vienīgie, kuri sedz finansējumu. Tāpēc mums svarīgi labi noorganizēt, lai ir daudz skatītāju, kas redz atbalstītājus, jo skatītājs ir patērētājs. Ja mums nebūs skatītāju, nebūs arī atbalstītāju. Paralēli visam šim darbam jau veicu saskaņošanu ar UCI par nākamā gada tūri, jo tiek plānots nākamā gada kalendārs," aizkulises atklāj Tupiņš. "Igaunijā liels valsts atbalsts, tur daudzas izmaksas ir uz "valsts pleciem", atšķirībā no mums. Viņiem pat ir iesaistītas armijas nodaļas, lai būtu kārtība. Mums turpretī tieši dienestu algošana ir lielākās izmaksas. "

"Rīkošanā jābūt gatavam arī cilvēciskajam faktoram, dažādiem "pārsteigumiem". Vienreiz pirms sacensībām viss bija saskaņots, viss bija izdarīts, bet iepriekšējā dienā avārijā cieta motociklistu grupas vadītājs. Motociklisti bija sarunāti, bet viņiem nebija "vadoņa", kas dod norādes. Beigās viss nokārtojās, viss bija kārtībā, bet ir šis cilvēciskais faktors, kurš tevi var "pārsteigt" jebkurā brīdī," stāsta Tupiņš.