Starptautisku riteņbraukšanas sacensību rīkošana: papīru gūzma, simtiem palīgu un komandu 'pielaušana' piedalīties
Foto: F64
Lieli sportistu ātrumi, sīva konkurence, finiša spurts, skatītāju ovācijas uzvarētājiem – tā ir riteņbraukšanas sacensību redzamā puse, bet aiz tā paliek "aisberga" neredzamā daļa, kurā tiek paveikta lielāka daļa darba, lai līdzjutēji ieraudzītu sacīkstes un sportisti varētu domāt tikai par braukšanu.

Tikai pirms dažiem gadiem Latvijā pēc ilgāka pārtraukuma tika rīkotas starptautiska mēroga riteņbraukšanas sacensības, pērn vēl bija divu dažādu rīkotāju sacīkstes, bet šogad palikušas divas viendienas sacensības Rīga-Jūrmala "Grand Prix" un Jūrmalas "Grand Prix" izcīņas (abām ir UCI 1.1 līmeņa kategorija), kuras risināsies šīs nedēļas nogalē. Rīga-Jūrmala "Grand Prix" sestdien starts būs pie tirdzniecības centra "Spice", bet finišs Dzintaros. Savukārt svētdien riteņbraucēji Jūrmalas "Grand Prix" ietvaros veiks 182 kilometrus – 13 apļus (katrs 14 kilometri) pa Jūrmalu.

Par to, cik grūti, cik daudz enerģijas un laika izmaksā starptautisku sacensību rīkošana, sarunā ar portālu "Delfi" stāsta Rīga-Jūrmala "Grand Prix" un Jūrmalas "Grand Prix" organizētāju "Alpha Baltic Sport" menedžeris un sacensību galvenais koordinators Kaspars Tupiņš.

RiteņbraukšanaUCICeļu policijaRīgas reģiona policijas pārvalde

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit