"Uzskatām, ka negadījumā treniņu grupa nav pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus un šādu smagā automašīnas vadītāja rīcību krasi nosodām. Šosejas riteņbraukšana, kas ir viens no populārākajiem sporta veidiem pasaulē un iegūst arvien lielāku popularitāti arī mūsu valstī, notiek lielākoties tikai pa koplietošanas ceļiem. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka riteņbraucējs visā Latvijas teritorijā ir pilntiesīgs ceļu satiksmes dalībnieks. Ceļu satiksmes noteikumi atļauj pa koplietošanas ceļiem valsts teritorijā rīkot organizētus treniņus, kurus pavada aprīkota automašīna," teikts LRF paziņojumā.
Pēc negadījuma vairākos medijos izskanēja dažādu cilvēku viedokļi, ka vajadzētu ierobežot riteņbraucēju treniņus uz Siguldas šosejas, lai izvairītos no lielākām nelaimēm. Tomēr LRF krasi nepiekrīt šiem viedokļiem, jo tieši šī negadījumam šoseja Rīga-Sigulda savas infrastruktūras dēļ ir bijusi viena no drošākajām vietām, kur aizvadīt nodarbības. "Pa šo ceļu organizētos grupu un individuālos treniņus ik dienu sezonas laikā aizvada līdz pat 100 riteņbraucējiem. Uz šīs šosejas faktiski jebkuram transporta līdzeklim, tai skaitā kravas automašīnām, ir iespēja drošā intervālā apbraukt riteņbraukšanas kolonnu. Daudz grūtāk to ir izdarīt uz mazākas intensitātes ceļiem, kas ir šaurāki un rada lielāku bīstamību," norāda LRF un aicina neizteikt nepārsteigtus secinājumus, bet visām atbildīgajām pusēm sēsties pie apaļā galda, lai vienotos par labāko risinājumu nākotnē.
"Šobrīd prioritāte, pie kā aktīvi strādā LRF, ir velotreka izbūve Latvijā, tomēr jāņem vērā, ka arī uz velotreku cilvēki visbiežāk ieradīsies, pārvietojoties pa koplietošanas ceļu. Turklāt, arī ikdienas riteņbraucēji objektīvu iemeslu dēļ ļoti bieži izmanto koplietošanas ceļus. Šo un vēl daudzu citu pamatotu iemeslu dēļ autovadītājiem būtu jāpievērš daudz nopietnāka uzmanība savai braukšanas manierei, lai tā neapdraudētu velobraucējus," uzskata LRF.
LRF aicina pievērst uzmanību citu valstu praksei, kur riteņbraucējiem, ievērojot noteikumus, ir atļauts pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, tostarp arī rīkot organizētas treniņu nodarbības, kuras pavada tehniskais transports. Vienīgais izņēmums, kur nav atļauts braukt ar velosipēdu lielākajā daļā Rietumeiropas valstu, ir tā saucamie "autobāņi". Šajās automaģistrālēs atļautais ātrums ir 120-130 km/h vai vispār nav ātruma ierobežojuma, bet Latvijā šādas ātrgaitas maģistrālas nav.
"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien Garkalnes novadā kravas automašīna ietriekusies sporta riteņbraucēju grupā un aizķērusi arī tās pavadošo automašīnu. Negadījumā cietuši 13 cilvēki, bet slimnīcās ar smagām un vidēji smagām traumām nogādāti seši bērni.
Kravas automašīnas vadītājs bijis 1966. gadā dzimis Polijas iedzīvotājs, kuru policija patlaban aizturējusi.
Aptuveni desmit bērni bija devušies treniņa braucienā un negadījumā cietuši teju visi bērni, bet viena stāvoklis bija ļoti kritisks. Bērni ir vecumā no 12 līdz 16 gadiem. Pēc Rīga Riteņbraukšanas skolas direktora vietnieks administratīvi saimnieciskajā darbā Pētera Griķīša stāstītā, automašīna uztriekusies no aizmugures velobraucēju pavadošajai automašīnai, kā rezultātā pavadošā automašīna uztriekusies bērniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
