ASV kontinentālo komandu "Axeon Hagens Berman" pārstāvošais latvietis Krists Neilands piektdien izcīnīja trešo vietu daudzdienu velobrauciena "Baltic Chain" ("Baltijas ceļš") (UCI kat.2.2) prologā.
1,9 kilometrus garajā distancē Viļņas pilsētas ielās ātrākais bija igaunis Silvers Meoma, kurš finišēja pēc divām minūtēm un desmit sekundēm, bet viņam sekundi zaudēja krievs Viktors Manakovs ("Gazprom-RusVelo").
Tikmēr Neilands atpalika vēl par sekundi un tika klasificēts trešajā pozīcijā, bet viņam ar tādu pat rezultātu sekoja Māris Bogdanovičs ("Rietumu - Delfin").
Sacensībās kopā piedalās četras Latvijas komandas 21 mūsu valsts sportista sastāvā. Labāko divdesmitniekā prologā iekļuva arī 13.vietu guvušais Armands Bēcis ("Rietumu - Delfin"), 15.vietu izcīnījušais Andris Smirnovs ("Alpha Baltic - Maratoni.lv") un Andris Vosekalns ("Rietumu - Delfin"), kurš tika klasificēts 19. pozīcijā.
Velobrauciena turpinājumā sestdien un svētdien Viļņas apkārtnē notiks divi pilnvērtīgi etapi.
Jau vēstīts, ka vēl tikai pirms diviem mēnešiem līdzšinējie sacensību organizatori pavēstīja, ka finansiālu iemeslu un sadarbības problēmu dēļ tās šogad nenotiks. Tagad velobraucienu rīko lietuviešu Starptautiskās riteņbraukšanas savienības (UCI) vienība "Staki Baltic Vairas" kopā ar Lietuvas Riteņbraukšanas federāciju.
"Baltic Chain" ir tradīcijām bagāts daudzdienu velobrauciens, kas bija ļoti populārs jau no tā pirmsākumiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Lai arī pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas tas apsīka, 2011. gadā, pateicoties visu trīs valstu riteņbraukšanas federāciju prezidentu noslēgtajam memorandam, sacensības tika atjaunotas.
Tomēr jau pērn organizatoriskajā ziņā sacensībās bija haoss. Sākotnēji tika pavēstīts, ka posmi tiks aizvadīti tikai Lietuvā un Igaunijā, nepilnas trīs nedēļas pirms sacensībām tomēr tika pievienots arī posms Latvijā, bet vēl pēc nedēļas tika paziņots, ka nenotiks plānotie pēdējie divi posmi Lietuvā.
Pirmo reizi Baltijas velobrauciens starp kādreizējām padomju republikām Latviju un Lietuvu norisinājās 1955. gadā. 1959. gadā ģeogrāfija paplašinājās, iekļaujot arī Igauniju. Velobraucienam katru gadu, izņemot pirmos četrus pastāvēšanas gadus, tika mainīts maršruts, un 1976.gadā trim Baltijas republikām tika pievienota arī Baltkrievija, bet jaunāko laiku vēsturē sacensības kļuva par kupli pārstāvētām un UCI normētām sacīkstēm.
Atjaunotajās sacensībās apjomīgākais bija 2013. gads, kad velobrauciens norisinājās sešos posmos, sportistiem sacenšoties četru valstu teritorijā - bez Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tika pieaicināta arī Somija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
