Latvijas Riteņbraukšanas federācija ir viena no senākajām sporta organizācijām mūsu valstī. Šogad tā atzīmē savu 130. jubileju. Par godu tam tapis nozīmīgs vēstures materiāls Latvijas sportam – grāmata "Riteņbraukšanas sports Latvijā trīs gadsimtos".
Lai ar tapušo grāmatu iepazīstinātu riteņbraukšanas sabiedrību, sporta organizāciju un mediju pārstāvjus, trešdien, 26. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika rīkots prezentācijas pasākums. To ar savu klātbūtni pagodināja dažādu laiku spilgtas riteņbraukšanas personības. Viņu vidū arī pasaules čempioni šosejas riteņbraukšanā – Emīlija Sonka un Romāns Vainšteins. Treka riteņbraukšanas zvaigznes – Ainārs Ķiksis, Viesturs Bērziņš, Faris Kučinskis. Tāpat, pasākumā piedalījās izcilais Latvijas riteņbraukšanas mehāniķis Arkādijs Svece un daudzas citas spilgtas personības.
Grāmata "Riteņbraukšanas sports Latvijā trīs gadsimtos" tapa sporta žurnālista Ata Jansona vadībā. Viņa izveidotajā autoru komandā darbojās arī tādi Latvijā labi zināmi žurnālisti kā – Gatis Ķīsis, Aivars Rudzinskis, Ivars Ošiņš, Normunds Avotiņš un Dainis Caune. Grāmatas dizainu veidoja Arvis Krilovskis.
Grāmatas autors Atis Jansons: "Šis vēsturiskais materiāls tapis nepilnu divu gadu laikā. Vēlos pateikt lielu paldies visiem līdzautoriem, kuri ar savu entuziasmu un dotajiem materiāliem, palīdzēja šo grūto uzdevumu veikt laikā – līdz Latvijas Riteņbraukšanas federācijas 130. jubilejas gadam. Grāmatā centāmies iekļaut spilgtākos notikumus un personības tik dažādajā sporta veidā, kāda ir riteņbraukšana. Nākotnē būtu jāseko turpinājumam, jo visus mūsu riteņbraukšanas veidu sportistu panākumus ielikt vienā grāmatā nav iespējams."
Sirsnīgajā grāmatas prezentācijas pasākumā Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Igo Japiņš norādīja, ka šāds vēstures materiāls Latvijas sportam ir bijis ļoti nepieciešams un ilgi gaidīts. Japiņš uzsvēra, ka grāmatas saturu veidojuši sportisti, treneri, mehāniķi, tiesneši un riteņbraukšanas aktīvisti, kuri dažādos laika posmos ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē.
Nozīmīgais vēstures materiāls ir tapis, pateicoties Latvijas Riteņbraukšanas federācijas, Latvijas Olimpiskās komitejas, Olimpiskās solidaritātes programmas, Kuldīgas un Carnikavas novada pašvaldību, "Rietumu bankas", Igo Japiņa, Ģirta Rorbaha, Induļa Emša un Kaspara Ozera atbalstam.