Sarunā ar portālu "Delfi" Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) šosejas un MTB sacensību menedžeris Toms Markss atzina, ka sacensībām nav apgūts nepieciešamais finansiālais atbalsts.
"Piešķirtais valsts finansējums ir krietni nepietiekams, lai noorganizētu velobraucienu," klāstīja Markss. "Šobrīd arī privātie atbalstītāji neatbalsta tādā līmenī, kā pirms diviem, trim gadiem, kad viņi bija ieinteresētāki palīdzēt. To veicinājusi nodokļu reforma. Igaunijā – atšķirībā no Latvijas – izveidojusies sistēma valstiskā līmenī, ka velobrauciens sistemātiski jāatbalsta gadu no gada. Taču mums katru gada atbalsta summa mainās. Trūkst valstiskās skaidrības, kāda tā ir Igaunijā, un arī Lietuvā pēdējos gadus."
Vēl līdz pagājušās nedēļas beigām LRF uzturējusi nelielu cerību, ka velobrauciens varētu notikt, tomēr beigās bijis jāpieņem lēmums šogad sacensības neaizvadīt. Aizņemties līdzekļus bankā neesot bijis federācijas rocībai atbilstošs risinājums.
"Esošās situācijas dēļ mums ir ļoti sarežģīti rēķināties ar kādiem līdzekļiem. Divus mēnešus pirms velobraucienam nevaram saprast, vai būs finansējums, lai to kvalitatīvi noorganizētu," atklāja Markss.
Federācijas pārstāvis minēja, ka soda sankcijām no Starptautiskās riteņbraukšanas savienības (UCI) puses nevajadzētu gan sekot.
Sacensības, kurās pērn triumfēja Latvijas riteņbraucējs Emīls Liepiņš, vēl pagājušogad bija UCI 2.2 kategorijas daudzdienu velobrauciens.
"Situācija, protams, ir nepatīkama. Ieguvēja nav neviena, ir tikai zaudētāji. Valsts zaudē vienīgo velobraucienu, kam ir starptautiska pieskaņa un kurā arī iegūstami UCI punkti, kuri Latvijas riteņbraucējiem ir svarīgi cīņā par olimpisko spēļu kvalifikāciju. Mūsu līdzjutēji savukārt zaudēja iespēju redzēt vadošos riteņbraucējus," stāstīja Markss.
Latvija šobrīd ieņem 30. vietu UCI pasaules nāciju rangā, atrodoties tieši vietu aiz kaimiņvalsts Igaunijas. No 22. līdz 32. vietai rangā esošās valstis uz Tokiju varēs sūtīt divus riteņbraucējus grupas braucienam, bet vien labākās 30 tiks pie iespējas nozīmēt vienu pārstāvi individuālais braucienam ar atsevišķu startu.
"Velobrauciena ideja nekur nav pazudusi. Cerēsim, ka nākamgad tas atgriezīsies. Taču šogad brauciens būtu bijis izteikti svarīgs olimpiādes dēļ. Mums sagaidāma smaga cīņa ar Baltkrieviju un Ukrainu, kuras rangā atrodas tieši aiz mums," situāciju skaidroja Markss.
Federācijas pārstāvis arī uzsvēra, ka no 7. līdz 11. augustam Nīderlandē notiekošajā Eiropas čempionātā startēs Emīls Liepiņš, Krists Neilands un Toms Skujiņš, kuri šajās sacensībās varētu izcīnīt svarīgus punktus rangam.
Pirmais Baltijas daudzdienu velobrauciens notika tālajā 1955. gadā. Sacensības ilga līdz 1987. gadam. Tās, pēc visu trīs Baltijas valstu riteņbraukšanas federāciju prezidentu kopīga memoranda, tika atjaunotas 2011. gadā. Kopš to atjaunošanas bez Liepiņa sacīkstēs uzvarējis arī Latvijas riteņbraucējs Māris Bogdanovičs, kurš to paveica 2016. gadā.
Pērn "Baltic Chain Tour" bija četru dienu garš velobrauciens, kurā sacentās 112 riteņbraucēji no 19 vienībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
