LRF izpilddirektors: prioritāro sporta veidu tabula ir ņirgāšanās par riteņbraukšanu  (28)

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta nozares darba grupas izvirzītiem kritērijiem sastādīta tabula, pēc kuras varētu noteikt tos sporta veidus, kuri pretendēs uz valsts finansējumu.

Ziņots, ka sociālajos tīklos šī tabula šonedēļ jau izpelnījusies sašutumu, rezultātus asi kritizējot Latvijas futbola saimei. Ja futbols palicis turpat ārpus desmitnieka, tad tikai 42. vietā starp prioritārajiem sporta veidiem ierindojusies riteņbraukšana.

"Viennozīmīgi bija milzīgs šoks un neizpratne par to, kādi ir kritēriji, lai mēs nonāktu līdz tādam rezultātam, ka riteņbraukšana ir pagrabā," klāsta Markss. "Zinot mūsu aktuālos rezultātus, infrastruktūru un popularitāti, ar ko domāju masu riteņbraukšanas pasākumus – to pašu Vienības braucienu, visus MTB seriālus. Tie būtībā pulcē 4000 – 5000 dalībnieku katru gadu. Teikšu, kā ir – mūsu atrašanās vieta ir ņirgāšanās par mūsu sporta veidu un mūsu izcilajiem panākumiem."

Markss atgādina, ka Latvijas riteņbraucēji vēsturiski guvuši dažādus starptautiskus panākumus, par piemēru minot BMX sportista Māra Štromberga divas zelta medaļas olimpiskajās spēlēs un šosejas riteņbraucēja Daina Ozola izcīnīto bronzu 1992. gada Barselonas spēlēs. Tieši ceturtdien, 15. oktobrī arīdzan aprit 20 gadu jubileja Romāna Vainšteina izcīnītajai zelta medaļai 2000. gada pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā.

Funkcionārs uzsvēra, ka IZM nav pienācīgi komunicējusi ar pašām federācijām: "Pēdējā informācija mūsu federācijai no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, kas ir šīs reformas iniciatore, bija pagājušā gada jūlijā, kad bija Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) sporta veidu komisijas sēde. Tajā tika stādīta priekšā šī ideja un tā brīža kritēriji, pēc kā mērīt šo prioritāro sporta veidu noteikšanu. Atvēru šo prezentāciju – aktuālais piedāvājums tagad ir citādāks nekā bija toreiz."

Piedāvātajos kritērijos 30% veido sporta veida sasniegumi, vēl 30% – masveidība Latvijā, 20% kritēriju tabulās atvēlēti jauniešu iesaistei konkrētā sporta veidā, 15% – sporta veida pieejamībai Latvijā un 5% – dzimumu vienlīdzībai jeb tam, vai ar attiecīgo sporta veidu var nodarboties gan vīrieši, gan sievietes. Situācija detalizēti izskaidrota MVP rakstā "Dambrete un sporta dejas kā prioritārie sporta veidi. Kāpēc ne?".

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gan pasūtījusi pētījumu, kas palīdzēs noteikt minētos kritērijus. Ministra iepirkumu pētījumam "Sporta finansēšanas modeļa pilnveide" izsludinājusi vien septembra beigās, lai gan iepriekš Šuplinska televīzijai solīja, ka oktobrī tiks pieņemts gala lēmums.

"Pa šo laika sprīdi no ministrijas puses tiešām nav bijusi nekāda tieša sadarbība ar federācijām vai aicinājums iesaistīties darba grupās. Protams, redzot šos rezultātus mēs tagad noteikti celsim trauksmi. Mēs noargumentēsim sava sporta veida statusu un vietu sporta kartē – tas noteikti nedrīkst būt pagrabā," sola Markss.

Medijs MVP jau norādījis, ka esošie kritēriji paredz federācijām iespēju pretendēt uz daļu no valsts finansējumu, ja tās atbilst diviem no trīs zemāk uzskaitītajiem valsts noteiktajiem mērķiem: olimpiskā medaļa, masveidība Latvijā, nozīmīgums – pasaules slava un Latvijas lepnums.

Kā alternatīva piedāvāta arī tabula, kurā vērā ņemti tikai un vienīgi sasniegumi.