Pirms vēl visu uzmanību sporta pasaulē nozagušas olimpiskās spēles, pagājušajā nedēļā MVP steidza aptvert plašu tēmu loku: no beisbola līdz basketbolam, no Pirmās formulas līdz riteņbraukšanai. Tiem, kas tveicīgās dienas pavadīja kaut kur pie ūdens vai vēsā vīna pagrabā, bet nu atgriezušies realitātē, ļoti iespējams, lieti noderēs īss paveiktā apkopojums.
Neticamā augšāmcelšanās. Ar latvieša palīdzību raksta riteņbraukšanas vēsturi
Svētdien Elizejas laukos Parīzē noslēdzās 108. "Tour de France" velobrauciens un par vienu no tā spilgtākajiem stāstiem kļuva Marka Kavendiša atgriešanās – pēc vairāku sezonu melnās joslas britu veterāns tika pie vēl vienas iespējas, ko izmantoja lieliski – četras uzvaras posmos nozīmē, ka kopā karjeras laikā to jau 34, kas viņu nostāda līdzās līdz šim visu laiku uzvarām bagātākajam – Edijam Merksam. Latvijā mazāk zināms fakts – Kavendiša uzticības persona, kurš gādājis par viņa organisma un ķermeņa gatavību profesionālās riteņbraukšanas elites izaicinājumiem, ir latvietis Aldis Cīrulis. Sarunā ar MVP izšķirošo posmu priekšvakarā doks atklāja daudzas interesantas aizkulises un Kavendiša personības šķautnes.
50 000 latu, muitnieki un likums. Riteņbraucējs starp rūdītiem 'zekiem' Lietuvas cietumā
"2002. gada 11. aprīlī Kauņas apgabaltiesa atzina Juri Silovu par vainīgu un piesprieda piecu gadu cietumsodu, ko riteņbraucējs sāka izciest rūdītu noziedznieku sabiedrībā stingra režīma kolonijā Pranevišķos..." Vēl viena Latvijas sporta X stunda no Jāņa Freimaņa – stāsts par tobrīd vienu no labākajiem Latvijas riteņbraucējiem, kuru iegāza cilvēcīgā vēlme aiztaupīt sev iespējamās raizes un nepatikšanas – uz robežas nedeklarējot savus profesionālajā karjerā sapelnītos mūža iekrājumus, par kuriem tā varētu uzzināt organizētās noziedzības pasaule. Tā vietā par noziedznieku tika pasludināts pats Silovs...
Terminatori un 'spaidermeni'. Vai nākotnes sportā būs vieta tikai pārcilvēkiem?
Injicējamais cements, zirnekļa zīds un pieneņu gumija – tie var šķist kā termini no kāda zinātniskās fantastikas romāna, taču patiesībā tā jau ir mūsdienu realitāte. Iespējas uzlabot sportistu ķermeņus, padarot tos izturīgākus, elastīgākus un jaudīgākus turpina augt, un biotehnoloģijas pamazām iekaro sporta pasauli. Nav jābrīnās, ka atlēti 38, 40 vai 42 gadu vecumā mūsdienās joprojām spēj skriet kā stirnas un plēsties kā lāči – bieži vien tas nav tikai labu gēnu vai disciplinēta režīma nopelns, bet gan savas prasmes lietā likusi zinātne.
Kāpēc NHL komandas pagarinājumā nekad nenomaina vārtsargu, kāpēc tenisa leģenda Andrē Agasi boikotēja Vimbldonas turnīru, kāpēc elites līmeņa sportā ir spēles, kas ilgst nedēļu, un daudzi sporta klubi joprojām spīti sargā savas durvis, atsakoties atvērt tās sievietēm? Dažādu dīvainu likumu dēļ, kurus arī aprakstījām pagājušajā nedēļā... Tāpat viņnedēļ detalizēti iepazīstinājām ar pārmaiņām, ko sagatavojusi Pirmās formulas vadība, vienā nedēļas nogalē piedāvājot nu jau divas sacensības, kurās F-1pilotiem iespējams papildināt savu punktu ražu, kā arī ielūkojāmies NBA finālsērijas aizkulisēs – tuvāk pastāstot par Fīniksas "Suns" komandu, kas divu gadu laikā pārvērtusies no līgas pastarītes par nopietnu pretendentu uz čempiona titulu.
Kas gaidāms "MVP"
Šonedēļ skaļākais notikums, protams, būs beidzot sagaidītās Tokijas olimpiskās spēles, kas sāksies piektdien un kam veltīsim vairākus materiālus – palīdzot izprast olimpiskā tenisa turnīra īpatnības, kas šogad aktuālas arī divām latvietēm, aprunājoties ar vienu no mūsu titulētākajiem atlētiem spēļu vēsturē, kā arī izgaršojot arī globālākus olimpiskos stāstus no atklāšanas ceremoniju vēstures un pat Olimpiskā ciemata... guļamistabām. Ulvis Brože uzzīmēs Rīgas "Dinamo" šogad topošās komandas portretu, ieskicējot raksturīgākos tās importa vaibstus, un pie spalvas un pergamenta atkal pieķersies Armands Puče.