Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) pēc portālā "Delfi" publicētajiem Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) ģenerālsekretāra Toma Marksa izteikumiem akcentējusi, ka federācijai līdzekļu ir pietiekami, lai aizsūtītu savus sportistus uz pasaules čempionātu Austrālijā. Tiesa, Markss tam kategoriski nepiekrīt.
Portālam "Delfi" Markss iepriekš norādīja, ka federācijai nav finansējuma, lai uz pasaules čempionātu Austrālijā, kas notiks septembrī, aizsūtītu kaut vienu šosejas riteņbraucēju. Viena sportista un apkalpojošā personāla, kas ir ļoti svarīgs augsta rezultāta sasniegšanai, aizvešana izmaksātu ap 12 000 eiro.
Savukārt LOK otrdien uzsver, ka riteņbraukšanas federācijai par šo gadu kopumā piešķirts 209 326 eiro finansējums, kas kopumā ir par 65 382 eiro vairāk nekā pērn. Šī summa gan sadalīta pa pozīcijām, kas ierobežo rīcības brīvību ar šo naudu.
Federācijas bāzes finansējums šim gadam ir 12 000 eiro, un, kā uzsver Markss, šī summa ir organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai, piemēram, telpu īrei un grāmatvedes noalgošanai. LRF paspārnē strādā divi darbinieki. Līdz ar to finansējumu, lai aizsūtītu savējos uz Austrāliju, šajā sadaļā īsti neatrast.
Savukārt vēl 15 873 eiro ir finansējums federācijai pēc kritērijiem jeb nauda par augstiem sasniegumiem. Šajā sadaļā, līdzīgi kā bāzes finansējumā, ir gana būtisks kritums, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu. Markss akcentē, ka šī summa tiek sadalīta primāri starp trim riteņbraukšanas sporta veidiem – šoseju, klasisko BMX un BMX frīstailu, kamēr MTB disciplīnu pārstāv tikai Mārtiņš Blūms, un viņš pārtiek no sava Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) Zelta sastāva finansējuma, kas ir ap 32 000 eiro gadā. Šajā summā iekļauts arī viņa un trenera ikmēneša pabalsts.
"Nevaram pateikt, ka šoseja ir prioritāra, bet pārējās disciplīnas nē. Pagājušajā gadā BMX frīstailā Ernests Zēbolds izcīnīja ceturto vietu. Mēs nevaram tagad no viņa novērsties, tas nebūtu godīgi. Tāpēc nauda ir jādala," norāda Markss. Vai no šogad atvēlētiem aptuveni 5000 eiro, kas šosejas riteņbraukšanai pienākas federācijai par augstiem sasniegumiem, ir iespējams aizvest sportistus uz pasaules čempionātu Austrālijā, arī ir diskusijas raisošs temats.
Savukārt tieši LOV finansējums sastāda LOK piešķirtās naudas lielāko daļu, un Markss atgādina, ka šo summu nedrīkst tērēt tam, lai federācija savus sportistus nogādātu uz čempionātiem.
"Jā, LOK piešķir federācijai naudu, bet viņi iezīmē pozīcijas, kurās to drīksti tērēt. Brīvie līdzekļi, ar kuriem vari darboties, ir kļuvuši mazāk, ne vairāk," Markss akcentē, ka ar līdzīgām problēmām saskaras arī citas sporta federācijas. Piemēram, Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) jau pirms pāris mēnešiem neslēpa bažas, ka arī tai nebūs naudas, par ko savus sportistus vest uz lielajām sacensībām. "Esam starpnieks, un mani īsti neapmierina kārtība, ka mēs kā federācija ņemam naudu, kas ir iezīmēta konkrētam mērķim. No tā tikai zaudējam, ne iegūstam."
LOK savā paziņojumā arī norādījusi, ka LRF iesniegusi tāmi, kurā plānota sportistu dalība pasaules čempionātā. Tāme sastādīta ar summu 4800 eiro, kas nešķiet ticama, lai varētu aizvest Latvijas izlasi uz Austrāliju. Markss komentē, ka šī summa aprēķināta no tiem līdzekļiem, kas no LOK puses jau nonākuši federācijas rīcībā.
"Nevaram iesniegt tāmi par 20 000 eiro, zinot, ka tāda nauda mums nemaz nav paredzēta. Kaut gan mēs labprāt rakstītu tādu summu," skaidro LRF ģenerālsekretārs. "Mana argumentācija nav kā pārmetums LOK. Vienkārši vēršu uzmanību uz kopējo situāciju. Ja gribam aizsūtīt nacionālo izlašu sportistus uz čempionātiem, federācijas to nevar izdarīt – fiziski nav resursa, no kurienes paņemt naudu."